«Daugavpils – skaistākā pilsēta Baltijas austrumu daļā gan dzīvošanai, gan uzņēmējdarbībai» - šāds ambiciozs nākotnes mērķis ietverts Daugavpils pašvaldības Attīstības departamenta attīstības vīzijā. Vai Latvijas otrajai lielākais pilsētai ir potenciāls šo mērķi sasniegt, to mēģina noskaidrot «rusTVNET», veidojot rakstu sēriju «Daugavpils: Skats no malas». Rakstu sērijas mērķis ir vēstīt par dažādiem sociālajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, kas raksturo situāciju Daugavpilī šobrīd, kā arī informēt par projektiem un attīstības virzieniem, kuru mērķis ir veicināt dzīves un uzņēmējdarbības kvalitātes uzlabošanos Daugavpilī.

Pilsēta dzīvei

Daugavpils mainās – tas redzams pat paviršam vērotājam. Piemēram, teritorija aiz jaunā Daugavpils Universitātes korpusa šobrīd izskatās krietni citādāk nekā iepriekš, jo tur izbūvēts mūsdienīgs bērnu rotaļu laukums.

Mainās arī pati universitāte – 2014. gada augustā universitātes pilsētiņā atklāts dabas un inženierzinātņu laboratoriju korpuss, kas uzbūvēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Projekta īstenošanas kopējā summa bija 23,78 miljoni eiro, tostarp ERAF finansējums 20,22 miljonu eiro apmērā.

FOTO: Kaspars Meinerts/TVNET

2016. gadā Daugavpils Pilsētbūvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa paziņoja, ka 2017. gads Daugavpilī būs aktīvas būvniecības gads.

Lielākie pilsētā šogad veicamie būvniecības projekti ietver promenāžu izbūvi Stropos, Bruģu un Cietokšņu ielā, kā arī mākslas un dizaina skolas «Saules» ēkas piebūvi, jaunu tramvaja līniju Veselības ielā, Latgales zoodārza ēkas fasādes atjaunošanu, vairāku izglītības iestāžu renovāciju, kā arī divlīmeņu viadukta izbūvi Smiltenes ielā.

Tomēr vairāki projekti tiek realizēti krietni lēnāk par plānoto. Piemēram, līgums par viadukta būvniecību Smiltenes ielā, par kuru Daugavpils domē diskutēts jau ne vienu vien gadu, tika parakstīts tikai šā gada novembra sākumā. Kopējās projekta izmaksas veido 13,5 miljonus eiro, tostarp pašvaldības piešķiramais finansējums – 3,7 miljoni eiro.

FOTO: Kaspars Meinerts/TVNET

Savukārt promenādes izbūvei gar Daugavu nepieciešami nepilni 100 000 eiro. Skiču konkurss notika jau 2014. gadā, tomēr būvniecības projekta izstrāde tika sākta vien divus gadus vēlāk – 2016. gada februārī. Būvdarbi pagaidām nav sākti. Kad būs zināmas precīzas projekta īstenošanas izmaksas Daugavpils dome lems, vai ir iespējams sarūpēt šim projektam nepieciešamo finansējumu.

Saskaņā ar Daugavpils Finanšu un līgumu aģentūras datiem periodā no 2019. līdz 2015. gadam pilsētā ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenoti aptuveni 200 dažādi projekti par kopējo summu 206 miljonu eiro apmērā.

Piemēram, Marka Rotko mākslas centra izveidošanā tika investēti seši miljoni, no kuriem 4,8 miljoni bija ES fondu līdzekļi.

FOTO: Daugavpils dome

Pilsēta tūristiem

Saskaņā ar projektu bija paredzēts, ka Rotko centru katru gadu vajadzētu apmeklēt aptuveni 90 000 cilvēku. Šīs prognozes piepildās – 2013. gadā Daugavpils cietoksnī atklātais Rotko centrs ir kļuvis par Daugavpils populārāko tūrisma objektu.

Daugavpils pašvaldības vadītājs Rihards Eigims stāsta, ka Daugavpils cietoksnī plānots atvērt arī Motormuzeju. Šim projektam būtu nepieciešami aptuveni septiņi miljoni eiro.

Kā liecina Daugavpils Tūrisma informācijas centra dati, 2016. gadā Daugavpili apmeklēja vairāk nekā 490 000 tūristu, salīdzinot ar aptuveni 489 000 2015. gadā.

Savukārt dažādu tūrisma objektu apmeklējums pilsētā ir palielinājies par gandrīz 20%.

Populārākie objekti pilsētā, neskaitot Rotko centru, ir Daugavpils cietokšņa pirmā piekrastes linete, Latgales zoodārzs, kā arī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs.

13 Foto
Daugavpils Ziemeļu industriālā zona

Pilsēta darbam un uzņēmējdarbībai

Uzņēmējdarbības attīstības un jaunu darba vietu radīšanas jautājums ir svarīgs gan Daugavpilij, gan kopumā Latvijas reģioniem, no kurienes masveidā aizbrauc cilvēki darbspējas vecumā.

Daugavpils pašvaldība jau četrus gadus realizē programmu «Impulss», kuras gaitā jaunie uzņēmēji biznesa projektu realizēšanai var pretendēt uz pilsētas atbalstu līdz pat 7000 eiro apmērā.

Pirmo trīs šīs programmas darbības gadu laikā atbalsts piešķirts kopumā 27 projektiem.

Galvenais kritērijs atbalsta saņemšanai ir jaunu darba vietu radīšana. Trīs gadu laikā Daugavpilī, pateicoties «Impulsa» atbalstam, radītas aptuveni 100 jaunas darba vietas.

38 Foto
Daugavpils pilsētdzīves ainas

Tomēr uzņēmējdarbības aktivitātes ziņā Daugavpilij ir vieta izaugsmei – pilsētā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 28 strādājoši uzņēmumi. Salīdzinājumam Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem ir 85 uzņēmumi.

Daugavpils pašvaldībā sola, ka jaunu darba vietu radīšana pilsētā turpināsies. Piemēram, jaunatvērtajā veikalā «K-Senukai» tiks nodarbināti 52 daugavpilieši.

Pašvaldība informē, ka tuvākajā nākotnē Daugavpilī paredzēts atklāt uzņēmuma «Latraps» rūpnīcu, tādējādi radot 50 līdz 100 jaunas darba vietas.

Kā liecina portāla TVNET novērotais, Daugavpils tiešām piedzīvo pozitīvas pārmaiņas. Pilsēta lēnām, bet neatlaidīgi mainās uz labo pusi.