Pēdējos gados Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstība ir notikusi ļoti strauji, bet tuvākajā nākotnē vēl iecerēts pretgaisa un prettanku aizsardzību, intervijā «Neatkarīgajai» pastāstījis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

«Cīņa pret tankiem ir ļoti būtisks mūsu aizsardzības stratēģijas elements. Ja mēs attīstām savas valsts bruņotos spēkus un mums nav domas iet karagājienā pret citām valstīm, tad prettanku un pretgaisa aizsardzība ir pats galvenais,» sacījis politiķis, «tas ir tieši tas, ko mēs kopā ar saviem sabiedrotajiem tagad darām un darīsim. (...) Var teikt, ka ir pietiekami labi, bet varētu būt vēl vairāk. Šobrīd līdzekļi tam ir, un prettanku ieroču arsenāls tiks papildināts.»

Ministra vērtējumā, NBS attīstība notiek ļoti strauji. «Mēs esam uzbūvējuši daudz noliktavu, kuras mums bija ļoti nepieciešamas. Ir uzceltas jaunas kazarmas. Strauji attīstās Lielvārdes lidostas infrastruktūra. Par mūsu galveno bāzi vislabāko raksturojumu deva Kanādas ministrs,» teicis Bergmanis, «mums ir mehanizācijas projekts, kura ietvaros ir iegādātas bruņumašīnas no Lielbritānijas. Šogad parakstījām ar austriešiem piegādes līgumu par kaujasuguns atbalsta pašgājēju artilēriju. (...) No austriešiem mēs pērkam ari 120 mm mīnmetējus. Ar dāņiem ir parakstīts līgums, un ceru, ka tuvākajā laikā saņemsim pretgaisa aizsardzības iekārtas «Stinger«. Ir uzlabotas mūsu agrās brīdināšanas radaru sistēmas.»

Bergmanis pastāstījis, ka nākamgad Latvija saņems papildu iekārtas, kas spēs nosegt nelielos iztrūkumus zemu lidojošo objektu atklāšanā. Tāpat NBS vadībai esot uzstādījums nākamgad nodrošināt visus karavīrus ar individuālo ekipējumu, jo nākamgad augustā Latvijā notiks lielākās militārās mācības, kādas bijušas pēc neatkarības atgūšanas.

«Ir ļoti daudz izdarīts speciālo uzdevumu vienības kaujasspēju attīstīšanā, ikvienā Zemessardzes bataljonā ir izveidotas paaugstinātās gatavības vienības, ar katru gadu pilnveidojas mūsu inženierspēki, jo tiek iegādāta arvien labāka tehnika,» turpinājis politiķis.

Bergmanis arī vēlētos dot ieguldījumu vietējās militāri tehniskās industrijas attīstībā. «Viens no maniem uzdevumiem pašam sev un visai sistēmai kopā ir aizsardzības industrijas attīstība Latvijā. Mums tā bija, bet mazattīstītā stāvoklī. Tagad to visu cenšamies uzlabot, un ceru, ka jau tuvākajā laikā spēsim paziņot par jauniem sadarbības līgumiem, lai pēc iespējas vairāk naudas paliek šeit uz vietas. Tagad daudzas lielās militārās kompānijas, kas mums piegādā ekipējumu, bruņojumu un citas lietas, to ir sapratušas un ir akceptējušas jaunos spēles noteikumus. Šīs kompānijas, pašas sev par pārsteigumu, ir atradušas šeit vietējos uzņēmumus, kas augstā kvalitatīvā līmenī ir gatavas sadarbībai. Daudz vienkāršāk un izdevīgāk ir, ja tehnikas apkopi mūsu bruņutehnikai var nodrošināt uz vietas, nevis sūtīt kaut kur tālu prom. (...) Ceru, ka nākotnē munīciju mūsu bruņoto spēku vajadzībām piegādās mūsu pašu uzņēmumi.»

Savukārt runājot par Latvijas lēmumu pievienoties tā dēvētajai PESCO (Permanent structural cooperation) jeb pastāvīgai strukturālai sadarbībai ES ietvaros, Bergmanis skaidrojis, ka Latvijai vissvarīgākais jautājums ir tā sauktā militārā Šengena, proti, iespēja pārvietoties pa ES teritoriju bez liekiem apgrūtinājumiem.

«Mēs šajā jautājumā izskatāmies labi, jo esam jau daudz izdarījuši likumdošanas jomā, lai militārās kravas varētu šķērsot robežu bez ilgas atļauju gaidīšanas. Ir vēl tehniskās lietas, kas attiecas uz ostu, lidostu, dzelzceļa infrastruktūru,» teicis ministrs, gan atzīstot, ka ir vēl problēmvietas, piemēram, tiltu kravnesība, tuneļu augstums. «Izvietojot pastiprinātās kaujas grupas Baltijas valstīs un Polijā, daudz kur, īpaši Polijā, radās dažādas problēmas,» piebildis Bergmanis.