Sākot no šodienas, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) pilnībā pāriet no papīra formāta darbnespējas lapām uz elektronisko darbnespējas lapu izveidi, informēja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Viņa informēja, ka PSKUS mēnesī tiek izrakstītas vidēji 1700 līdz 1900 darbnespējas A un B lapas. Pirmā e-darbnespējas lapa slimnīcas informācijas sistēmā tika sekmīgi izveidota šī gada 5.jūlijā, bet oktobrī korekti tika izrakstītas 705 e-darbnespējas lapas.

Pēc Sīles paustā, sagatavošanās darbi elektronisko darbnespējas lapu ieviešanai tika sākti jau pagājušajā gadā. «Lai arī Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka elektroniskās darbnespējas lapas obligāti jāsāk lietot ar 2018.gada 1.janvāri, slimnīca bija noteikusi pārejas periodu no šī gada 1.oktobra līdz 31.oktobrim, paredzot, ka darbnespējas lapu var izrakstīt gan papīra, gan elektroniskajā slimnīcas informācijas sistēmā,» skaidro Sīle.

Tomēr pārejas periodā tika novērots, ka ārsti arvien vairāk izrakstīja e-darbnespējas lapas, proti, oktobrī tika izrakstītas vairs tikai 400 darbnespējas lapas papīra formātā. Līdz ar to, sākot ar šodienu ārsti Stradiņa slimnīcā izrakstīs tikai elektroniskās darbnespējas lapas, kuras būs iespējams arī izdrukāt, ja pacients lūgs papīra izdruku. Darba devēji izveidotajām e-darbnespējas lapām varēs piekļūt, izmantojot Valsts Ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanās sistēmu.

Sīle norādīja, ka izmaiņas skar arī darba organizāciju, jo, ja līdz šim darbnespējas lapu tehniskajā aizpildīšanā bija iesaistīts atbalsta personāls, tad patlaban elektronisko formu informācijas sistēmā aizpilda ārstējošais ārsts. Ārstiem tika organizētas apmācības, kā arī izstrādātas instrukcijas un sagatavoti biežāk uzdotie jautājumi par elektronisko darbnespējas lapu lietošanu. Slimnīcai vairs nebūs arī jāiepērk veidlapas darbnespējas lapām, uzsver slimnīcas pārstāve.

PSKUS atbalsta e-veselības ieviešanu un aicina arī citus to izmantot plašāk. «Tikai tad būs iespējams novērtēt e-veselības priekšrocības un novērst sarežģījumus, kas var rasties, ja tiek izmantota gan papīra gan elektroniskā sistēma. Piemēram, ja iepriekšējā slimības lapa izrakstīta papīra formātā, tad lapas pagarinājumu izrakstīt elektroniski varētu būt apgrūtinoši, jo pacients var aizmirst detaļas, kas norādītas papīra veidlapā,» skaidro Sīle.

Kā ziņots, līdz šī gada 31.decembrim e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām vēl būs brīvprātīga, tomēr no nākamā gada 1.janvāra e-veselības sistēmas lietošana būs obligāta.

Patlaban līgumus ar Nacionālo Veselības dienestu noslēgušas visas slimnīcas.