Grūti Latvijā atrast vietu ar tik lielu, gan graustu, gan kultūrvēstures pieminekļu koncentrāciju – gruveši un šedevri vienlaikus ir uz katra soļa. Lai gan kādreizējās Baltijas reģiona kūrorta galvaspilsētas vide ir degradēta, infrastruktūra noslaista «līdz kliņķim», Jūrmalas domes ambīcijas ir grandiozas. Ķemeros viss notiks jau nākošgad! Tā sola pašvaldība. Ķemeri gaida savu laimes lāci.

Ķemerdepresija

«Ķemer’ miestiņā, mazā būdiņā, dzīvoja reiz skaistā Anniņa...» Pirmā pasaules kara laikā Ķemeros patiesi esot dzīvojusi skaistule Anna. Varbūt vairākas. Ķemeri bijusi pilsēta jau tad, kad Jūrmalas vietā bijušas vien zvejnieku būdeles.

Šobrīd Ķemeri ir kā dusoša skaistule. Kādreiz pasaules slavu iemantojušajā ārstniecības kūrortā laiks apstājies - pāri palikušas nostaļģiskas atmiņas. Gruvešos svilpo vējš, bet kā te bija senāk? 20. gadsimta sākumā uz Ķemeru kūrortu kursēja vilciens tieši no Maskavas. Desmit sanatoriju, poliklīnikas un pētniecības laboratorijas vietā ir pansionāts cilvēkiem ar atkarībām, dienas centrs garīgi slimajiem un bērnu nams «Sprīdītis». Tas arī viss.

Pansionāta «Dzimtene» «sarežģītais kontingents» iemitināts Ķemeros, jo šeit esot «depresīvā zona».

Patiesībā «depresīvajai zonai» ir apskaužamas attīstības iespējas. 19. gadsimta 20. gados žurnāls «Jaunā nedēļa» rakstīja: «Tālu slavu Ķemeri ir ieguvuši, izdziedinot vai pa daļai uzlabojot tūkstošiem slimnieku, kuri nomocīti ar locītavu reimatismu. Sēra vannas labvēlīgi iespaido arī citus locītavu iekaisumus, pēc asins sērgas, influences, gonorejas, tīfa u.tt.

Arī ģikts pēc Ķemeru vannām vai nu pilnīgi izzūd, vai stiprā mērā uzlabojas.

No nervu slimībām, kuras ar sekmēm dziedē Ķemeros, minamas išias sāpes, kuras moca cilvēkus ar citādi veselīgu izskatu, un ir nepanesamas; iekaisumi un nuralģijas pleca un ģīmja nervos u.tt. Dažas muguras smadzeņu slimības gūst uz ilgāku laiku uzlabošanos. Visi muskuļu zistemas saslimšanas gadījumi atrod Ķemeros drošu palīdzību.»

FOTO: Jūrmalas pilsētas muzejs, Jānis Škapars/TVNET

Tolaik bagātos ļaudis no Eiropas šurp vilināja modernās procedūras un augstais serviss, ar ko lepojās Ķemeri . Padomju laikos ceļazīmes uz «pribaļķikas» sanatoriju apkārt nemētājās. Tās «pa blatu» dalīja Maskavas varas gaiteņos. Arī padomju laikos Ķemeros bija attīstība izpētes un dūņu apstrādes laboratorija, kas tika rūpīgi uzraudzīta.

Ķemeri no ārstniecības viedokļa ir unikāli, jo reti kur vienviet atrodamas dūņas, minerālūdens, mežs, purvs, jūra, vienisprātis ir ārsti. Kādreiz dūņu vannas Ķemeru sanatorijā bija iespaidīgas.

200 litrus lielā vannā ielika trīs spaiņus dūņu, tad vannu piepildīja ar siltu sērūdeņraža minerālūdeni un visu samaisīja.

39 grādus siltajā ūdenī pelde ilga 10, 20 minūtes. Ķemeros dziednieciskos nolūkos izmantoja sērūdeņradi un nātrija hlorīda minerālūdeni.

20 atstumtības gadi

Ķemeros ir desmitiem kultūrvēsturisku objektu, sākot ar valsts nozīmes pieminekli – arhitekta Eižena Laubes 1936. gadā celto Ķemeru sanatoriju jeb Balto pili, turpinot ar majestātisko ūdenstorni un beidzot ar ķirzaciņas skulptūru pils parkā, no kuras joprojām plūst dziednieciskais sēravota ūdens.

Tomēr lielākā daļa vēsturisko ēku atrodas tādā stāvoklī, ka bez emocionāliem izsaucieniem «šausmas» un «šokējoši», tos nevar aprakstīt.

Ķemeru centrālā ass ir baltā pils – ulmaņlaikos celtā varenā viesnīcas ēka. Ārprāts, cik skaista! Runu viesnīcas atklāšanā teica pats Kārlis Ulmanis. Tagad ulmaņlaiku brīnumu jau gadiem sargā melns suns un apsargs būdiņā. Pa gabalu monolītā celtne izskatās dižena, bet ņemot vērā, ka sanatoriju sola pabeigt jau vairāk nekā 20 gadus, nav lielas ticības, ka nu beidzot viss notiks raiti.

FOTO: Jūrmalas pilsētas muzejs, Jānis Škapars/TVNET

Lai nu kā, tomēr prieks, ka «Latvijas laiku» pili nav piemeklējis tāds pats liktenis kā Baltijā lielāko sanatoriju «Latvija», pārdēvētu par «Līvu», kas darbojās tikai 9 gadus. Pēc tam ēku komplekss pārvērtās daudzstāvu graustā, kas piesaistīja asu izjūtu cienītājus, tūristus, fotogrāfus un vienkārši dzērājus. Tagad no padomju laiku lepnuma pāri palikusi tikai liela betona un ķieģeļu kaudze. «Kāpnes klāja koši sarkans, mīksts paklājs ar zeltītas krāsas metālisku maliņu, lai apmeklētāji nepaklūp. Pie griestiem varenas stikla lustras. Viss spīdēja un laistītājs. Man kā bērnam sanatorijas apmeklējums bija liels pārdzīvojums,» bērnības iespaidos dalās Laura. Kad meitenes vecāki pārcēlās uz Kauguriem, Laura turpināja iet Ķemeru skolā, kas bija mazāka un draudzīgāka.

«90. gadu beigās vietējie gāja uz «Līvu» zagt kā uz darbu,»

atceras pansionāta «Dzimtene» direktore Ināra Karpoviča. Ķemeros viņa nonāca pēc augstskolas beigšanas 1969. gadā un līdz 90. gadu nogalei, kad «viss aizgāja pa pieskari», bija sanatorijas «Dzimtene» galvenā ārste.

FOTO: Jūrmalas pilsētas muzejs, Jānis Škapars/TVNET

Tikmēr vienīgās, nesagrautās sanatorijas ēka meža ielokā priecē acis.

Apkārt tai ir dižens parks un ož pēc sapuvušām olām.

Nu ko lai dara, ka tik savādi smaržo veselīgais sērūdens, kas dāsni šļācas no Ķirzaciņas pakājes. Piecstāvu ēku rotā klasicisma arhitektūras elementi, jumta terases un tornis centrā. Pēc vēriena un formas tā atgādina slaveno «Titāniku». Ēka redzama arī Aigara Graubas filmā «Baiga vasara», kā arī padomju laikos uzņemtās filmās. Padomju laikā te bija Vissavienības sanatorija ar 300 vietām, kur ārstēja kaulu, muskuļu. ginekoloģiskās un nervu slimības.

Vai «Titāniks» izglābsies?

80. gadu vecā ēka pēc vairākām neveiksmīgām īpašnieku maiņām tagad pieder «Park Hotel Ķemeri». Ulmaņlaika viesnīcu kopā ar nodegušo ēku kompleksu Ķemeru centrā, kur padomju laikā atradās kūrorta poliklīnika, investori nopirka par nepilniem trim miljoniem eiro. Pirms dažiem gadiem kompānija solīja īpašumā ieguldīt 20 miljonus eiro, pie darbiem ķeroties rekordātrā tempā - iekārtot augstas klases viesnīcu un starptautiskas līmeņa klīniku, kur izmantos vienīgi Ķemeru dabas resursus. Tā nenotika. Tagad īpašnieki sola, ka sanatorija durvis vērs pēc gada. TVNET novēroja, ka strādnieki ap sanatoriju rosās. Titāns gaida savu stundu.

Nav pārsteigums, ka pēc bijušā sanatorijas īpašnieka - arābu bagātnieka neveiksmju sērijas daudzu gadu garumā, lielu uzticību nevieš arī jaunie investori, jo

viens no «Park Hotel Ķemeri» valdes locekļiem Andrejs Danengiršs saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju ir 12. lielākais nodokļu parādnieks valstī.

Viņa nodokļu parāds šobrīd ir 3,47 miljoni eiro, informē VID.

Tomēr dome uz investoriem liek lielas cerības – ir parakstīts abpusējs protokols, kas paredz Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanu un darbības sākšanu līdz 2019.gada 1.oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darbvietas. Savukārt pašvaldība sola sakārtot Ķemeru infrastruktūru, lai sanatorijas viesus neķertu kultūršoks no degradētās apkārtnes ainas.

Iztēlojieties, kā izskatītos mirdzoši balta, ekskluzīva viesnīca ar labsajūtas klīniku apkārtējās «černuhas» vidū!

Lai vīzija par dabas tūrismu un starptautisku kūrortu realizētos, Ķemeriem ne vien jāmainās, bet arī jāatbrīvojas no pašreizējā drūmā zīmola, kas dziļi iespiedies pilsētiņas miesā.

Naids un bailes Ķemeros

Kādreizējā Ķemeru promenāde sastāv no drupām, kas mēmi stāsta savu dzīvesstāstu. Ejot pa centrālo ielu ir bail – vienu graustu nomaina nākamais. Cilvēku tikpat kā nav. Sagruvušo māju iekšpusē mētājas ēkas konstrukciju daļas, izdedži, tukšās pudeles, lupatas. Mirusī pilsēta! Kā kaut kas tāds vispār ir iespējams? Sakopta ir tikai viena ēka, kurā atrodas bibliotēka un aptieka.

FOTO: Jūrmalas pilsētas muzejs, Jānis Škapars/TVNET

Vietējie par Ķemeriem runā pagātnes izteiksmē. Te bija universālveikals, tirgus, viss vienās puķu dobēs. Bija klubs un tiem laikiem stilīgs kinoteātris, kurā katru vakaru rādīja labas filmas, kādas nebija pieejamas rīdziniekiem. Zāles bija pilnas. Vēl bija specializēts zivju veikals, kurā varēja nopirkt – uh, cik gardus, kūpinājumus. Ēkā, kur tagad atrodas veikals «Top» padomju laikos bija saldējuma kafejnīca ar baltiem, mežģīņu rakstiem rotātiem galdiem un krēsliem, atceras Laura.

Bet tur aiz stūra bija foršs alus bārs, ko dēvēja par «Trīs pupu Mariju».

Reiz No Ķemeriem uz Jaunķemeriem kursējis tramvajs. Bet redzot godības druskas, kas palikušas pāri no «mīlestības saliņas», raud pat cietumā rūdīti tipi, kuru skaistuma izpratne daudz tālāk par plikņu bildēm nesniedzas.

FOTO: Jūrmalas pilsētas muzejs, Jānis Škapars/TVNET

Aiz nodegušās kūrorta poliklīnikas stāv liels akmens piemineklis izcilajam krievu fiziologam, Nobela prēmijas laureātam Ivanam Pavlovam. Jā, jā, tam pašam, kurš pētīja suņa uzvedību – siekalošanos kā atbildi uz iepriekšēju kairinājuma pieredzi, un definēja nosacījuma refleksa fenomenu.

Pavlovam ir nodauzīts deguns, tāpēc viņš līdzinās saulesbrāļiem, kuri daudz ko cilvēcisku zaudējuši, toties «Pavlova suņa» refleksus saglabājuši.

Policijā skaidro, ka pēdējos gados Ķemeru mikrorajonā noziedzīgo nodarījumu skaits ir mazinājies, kas, iespējams, ir saistīts ar nelegālo alkoholisko dzērienu izplatīšanas vietu slēgšanu un Ķemeru pastiprinātu uzraudzību.

Liela daļa dzīvojamo namu ir koka, ar smalku, miniatūru siluetu. Iespējams, ka savulaik ēkas būvētas kā vasarnīcas. Protams, ka ir arī gaumīgi sakoptas, labas mājas, bet kopējas Ķemeru trends – nabadzība. Pārāk daudz nolaistu māju, aizaugušu pagalmu. Nekustamo īpašumu nodoklis, lai gan pieaug tāpat kā citur Latvijā, nav nesamaksājams. Divistabu dzīvokli Ķemeros var nopirkt par 25 000 eiro, izskatās, ka arī privātmāju cenas nav akmenī iecirstas un var krietni patirgoties. Ja ticēt domes vīzijai, varbūt ir pēdējais laiks iegādāties īpašumu nākotnes ekskluzīvajos Ķemeros?

39 Foto
Ķemeri senatnē

Lielo pārmaiņu gaidās

Ir skaidrs, ka Ķemeru stāstam ir jāmainās. To pašvaldība saprot un grib atgūt bijušo spozmi. «Ķemeru daba un kultūrvēsturiskais mantojums ir prioritāri attīstāma teritorija,» skaidro domē. Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu tiks īstenoti vairāki apjomīgi infrastruktūras investīciju projekti. Turklāt tas notiks drīz – pēc dažiem mēnešiem. Vismaz tā sola pašvaldība. Piemēram, parka būvprojektu pabeigs decembra beigās.

Tā nu nākamgad sāks Ķemeru parka pārbūvi un atjaunošanu 26 hektāru platībā.

Atjaunos parka tiltiņu, gājēju celiņus, paviljonu– rotondu, laivu piestātnes, sēravota paviljonu un strūklaku «Ķirzaciņa», kā arī bērnu rotaļu laukumu un lapenes.

Papildus tiks restaurēts piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem, atjaunota parka partera daļa pie viesnīcas.

Pašvaldība prognozē, ka būvdarbus pabeigs 2020.gada laikā. Pie Ķemeru ūdenstorņa Emīla Dārziņa ielā 17 būs autostāvvieta, Tūristu ielā atjaunos skvēru, būs gājēju un veloceliņi.

70 Foto
Ķemerdepresija

2019. gadā restaurēs Ķemeru ūdenstorni, izveidos publisku skatu platformu. Majestātiskā ūdenstorņa pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas centrs, muzeja galerija un izstāžu zāle.

Un vēl: 2019. gadā sāks daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra izbūvi Emīla Dārziņa ielā.

Tas būs «enkurobjekts», kas veicinās Ķemeru sociālekonomisko attīstību.

Nesen beidzās starptautiskais metu konkurss, kurā tika saņemti 11 Latvijas un ārvalstu arhitektu pieteikumi. Starptautiska žūrijas komisija rezultātus izvērtēs un paziņos līdz oktobra beigām. Metu konkursa kopējais godalgu fonds ir 30 000 eiro, pirmā godalga - 15 000 eiro, otrā un trešā attiecīgi deviņi un seši tūkstoši eiro.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs.

«Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

Dabas tūrisma idejas īstenošanai piesaistīti Latvijas universitātes mācībspēki. Konkursa piedāvājumi būs pieejami arī publiskai apskatei.

Tiek prognozēts, ka centra būvniecība tiks pabeigta 2021.gada ietvaros. Pašvaldība cer, ka līdz ar infrastruktūras sakārtošanu Ķemeri kā magnēts piesaistīs uzņēmējus, kas radīs darba vietas.

Lai cik biesmīgi šobrīd izskatās Ķemeros, ne spirgto gaisu, ne dūņas, ne minerālūdeni, ne jūru ķemerniekiem neviens atņemt nevar. Un tas ir daudz!

Par to, kā Ķemeru pansionātā «Dzimtene» dzīvo cilvēki ar atkarībām, kuriem vajadzīga ilgstoša sociālā aprūpe, un kāds bijis viņu dzīves ceļš pirms tam, lasiet TVNET lasiet nākošnedēļ.

22 Foto
Mīlestības saliņa Ķemeros