Sociālajiem dienestiem vairāk uzmanības jāpievērš uzdevumiem, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu, piemēram, attīstot ģimenes asistenta pakalpojumus un atbalsta sniegšanu atkarīgām personām, kā arī pilnveidojot sociālās prasmes, secināts Labklājības ministrijas (LM) un nodibinājuma «Baltic Institute of Social Sciences» veiktajā pētījumā par sociālo dienestu darbību.

Kā informēja LM pārstāve Aiga Ozoliņa, pētījumā arī secināts, ka tikpat svarīga ir sociālā darba attīstība, īpaši pilnveidojot sociālo darbu ar gadījumu psihosociālā darba virzienā un preventīvo sociālo darbu.

Pētījumā tika apzināts pašvaldību vadītāju un sociālo dienestu sadarbības partneru redzējums par pašvaldībā aktuālākajām sociālajām problēmām un sociālā dienesta lomu to risināšanā, sociālā darba prakses saturu, kā arī par sociālajam dienestam pieejamajiem resursiem, sociālā dienesta tēlu un citiem jautājumiem.

Kā norāda Ozoliņa, lai arī sociālā dienesta darbības virzieni ietver gan sociālo palīdzību, gan sociālos pakalpojumus, pašvaldību vadītāji atzīst, ka realitātē lielākā daļa resursu tiek novirzīta sociālās palīdzības sniegšanai. Pašvaldību vadītāju vērtējumā sociālie dienesti varētu paplašināt savu darbu attiecībā uz sociālās aprūpes un aprūpes mājās pakalpojumu pensijas vecuma cilvēkiem, preventīvo sociālo darbu, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm ar bērniem, kā arī veltīt vairāk laika tiešajai komunikācijai ar klientu.

Līdzīgi arī sociālo dienestu sadarbības partneru vērtējumā sociālo dienestu prakse ir jāpaplašina sociālo pakalpojumu, sociālā darba un psihosociālā darba virzienā, lielākus resursus veltot tiešajam darbam ar klientiem. Kopumā kā vēlami un vajadzīgi tika minēti arī psihologa pakalpojumi, krīzes centra pakalpojumi, sociālo prasmju apmācības, ģimenes asistenta pakalpojumi, atbalsts personām ar atkarībām un mediācijas pakalpojumi.

Pētījumā teikts, ka pašvaldību vadītāju un sociālo dienestu sadarbības partneru skatījumā minēto virzienu attīstību kavē nepilnīgi attīstītie infrastruktūras resursi - vajadzībām neatbilstošas telpas, vides pieejamības nodrošinājums -, ierobežotie finanšu resursi, personāla trūkums un to augstā mainība. Turklāt pētījuma dati liecina, ka jau tā trūkstošie personāla resursi bieži vien veltīti dokumentācijas sagatavošanai, netiešajam kontaktam ar klientiem un neefektīvām darbībām, kas rodas dažādu iestāžu savstarpēji nesaskaņotu funkciju dēļ.

Pētījums īstenots ar Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstu LM projektā «Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās». Aktivitāte tiek īstenota ESF projektā «Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās». Projekts sākts 2015.gada aprīlī un turpināsies līdz 2022.gada decembrim.

Pētījuma rezultātu prezentācija notiks preses konferencē nākamnedēļ, 18.oktobrī, plkst.10 Latvijas Pašvaldību savienības telpās, Rīgā, Mazajā pils ielā 1. Pēc prezentācijas pētījuma gala ziņojums būs pieejams LM mājaslapā.