Baltkrievijā un Krievijā ceturtdien sākas pēdējo gadu lielākās militārās mācības «Zapad 2017» un sagaidāms, ka tajās piedalīsies vairāki desmiti tūkstoši abu valstu karavīru. Par spīti Krievijas un Baltkrievijas Aizsardzības ministriju apgalvotajam, ka mācības nerada draudus NATO valstīm, alianse, tostarp arī Latvija, ir nobažījusies par dažādu provokāciju iespējām. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzsver, ka ir gatavi tām stāties pretim.

Militārās mācības «Zapad» Krievijas bruņotie spēki ik pēc pāris gadiem septembrī rīko jau vismaz kopš 1973. gada. Tradicionāli mācībās Padomju savienība rietumu virzienā trenēja uzbrukumu darbības, lielu operāciju plānošanu un koordināciju, pārbaudīja jaunākās militārās tehnoloģijas un kara vešanas teorijas, kā arī izmantoja propagandas vai starptautiskā spiediena mērķiem.

Pēc Padomju savienības sabrukuma, «Zapad» mācības no jauna tika rīkotas 2009. un 2013. gados, Krievijas Rietumu kara apgabalā un Baltkrievijas teritorijās, netālu no Baltijas valstu robežām.

Mācības «Zapad» jau iepriekšējo gados ir uztraukušas kaimiņvalstis,

kuras ir nobažījušās par agresīvām darbībām to aizsegā un treniņu scenārijiem, kuru ietvaros, piemēram, 2009. gadā tika izspēlēts kodoltrieciens Polijai. Arī mācību rīkošanas procesa necaurredzamība un iesaistīto karavīru daudzums ir saņēmis NATO valstu kritiku. Krievija un Baltkrievija ir noraidījušas Rietumu bažas.

Tiešu militāru apdraudējumu mācības neradot, pastāv provokāciju risks

Mācības «Zapad 2017» sākas ceturtdien, 14. septembrī, bet noslēgsies 20. septembrī. Tomēr jau pirms to aktīvās fāzes, notikuši dažādi pasākumi, lai sagatavotos operāciju norisēm. Krievijas Bruņoto spēku apakšvienību pārvietošanās uz mācību rajoniem tika novērota jau pirms mēneša, notikusi aizmugures sagatavošana, tostarp hospitāļu mobilizēšana un rezervistu apziņošana.

Latvijas armija uzskata, ka mācības nerada tiešu militāru apdraudējumu mūsu valstij. Bruņotie spēki gan aicina apzināties, ka Krievijas armijas mācībās iegūtās iemaņas konvenciālai karadarbībai Rietumu virzienā nekur nepazudīs un kopskatā ar pārējām militārām aktivitātēm uz mūsu valsts robežām, neļaujot cerēt uz miermīlīgiem Kremļa nodomiem paredzamā nākotnē.

NBS arī uzsver, ka ir sagatavoti, lai stātos pretī provokācijām to laikā, kā arī cer uz atklātību un caurskatāmību to norisē, lai izvairītos no jebkādiem pārsteigumiem. Tāpat Latvijas armija uzsver, ka kopš 2014. gadā notikušās Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā, tiek veikta pastiprināta robežas novērošana un informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem. Savukārt gadījumos, kad valsts pierobežā notiek militārās mācības, tiekot pastiprinātas noteiktas NBS procedūras.

«NBS nepārtraukti stiprina pašaizsardzības spējas. Piemēram, visu vasaru ir norisinājušās Zemessardzes apmācību nometnes, kā arī Zemessardzes un regulāro vienību mācības. Latvijā kopš šī gada atrodas NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, kas sasniegusi pilnu kaujas gatavību.

NBS ir gatavi veikt savus pienākumus un nodrošināt valsts aizsardzību.

Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, kas ir spēcīgākā militārā alianse pasaulē, kurai ir izstrādāti konkrēti sadarbības mehānismi, norisinās regulāras militārās mācības un ir izstrādātas procedūras apdraudējuma novēršanai,» portālam TVNET teica NBS pārstāve kapteine Sandra Brāle.

Satrauc atklātības trūkums

Latvija atzīst, ka gan Krievijai, gan Baltkrievijai, tāpat kā citām valstīm ir tiesības savās teritorijās rīkot spēku vingrinājumus, tomēr mācībām «Zapad 2017» pietrūkst caurskatāmības. Arī iepriekšējo mācību laikā novērota daudz lielāka aktivitāte nekā oficiāli ziņots.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins iepriekš izteicās, ka mācībās plānots iesaistīt aptuveni 12,7 tūkstošus karavīru, no kuriem apmēram 7,2 tūkstoši pārstāvēs Baltkrievijas, bet apmēram 5,5 tūkstoši - Krievijas armiju. Baltkrievijas teritorijā būs dislocēti apmēram trīs tūkstoši Krievijas karavīru. Viņš arī norādījis, ka mācībās būs iesaistītas aptuveni 70 militārās lidmašīnas un helikopteri, līdz 680 kaujas tehnikas vienību, ieskaitot 250 tankus, līdz 200 lielgabalu, raķešu artilērijas sistēmu un mīnmetēju, kā arī desmit karakuģu.

Šāds spēku daudzums, saskaņā ar tā dēvēto Vīnes dokumentu nepārsniedz noteikto robežu (13 tūkstoši karavīru), pēc kuras Krievijai būtu jāziņo par mācībām teju pusotru mēnesi pirms to norises un jāuzaicina visas EDSO valstis treniņus novērot. Tomēr NATO uzskata, ka šis skaitlis ir mākslīgi pazemināts, sadalot mācības vairākās daļās un patiesais tajās iesaistīto karavīru skaits varētu sasniegt pat 100 tūkstošus cilvēku. Tāpat ir izskanējušas bažas, ka

Krievija savus spēkus varētu atstāt Baltkrievijas teritorijā.

«Gatavošanās mācībām «Zapad 2017» no Krievijas puses neliecina, ka mācības aprobežotos ar 5,5 tūkstošu karavīru iesaisti, kā to oficiāli pasniedz Krievijas Aizsardzības ministrija,» norāda NBS. Lai arī Latvijas armija neatklāj, kādas Krievijas aktivitātes par to liek domāt, satraukums par kaimiņvalsts mācībās izvērstajiem spēkiem parādījās jau pērn. Tad Polijas mediji atklāja Krievijas Aizsardzības ministrijas iepirkumu, ar kuru tika pasūtīts 4,1 tūkstotis vagonu militārajiem pārvadājumiem uz Baltkrieviju. Šāds daudzums ļauj pārsviest daudz lielākus spēkus, nekā oficiāli apgalvo Kremlis.

Arī oficiālajā mācību scenārijā minētais - cīņa pret nelikumīgiem bruņotiem formējumiem trijās iedomātās valstīs - varētu neatbilst reālajai situācijai, jo Krievija plāno treniņos izmantot tankus, lidmašīnas un artilērijas sistēmas, atzīst NBS.

Novēros iestudētu priekšnesumu

Latvija, kā arī citas tuvākās valstis, uz mācībām sūtīs novērotājus - divus uz Baltkrieviju, vienu uz Krieviju. Papildu Baltkrievija atļāvusi uz mācībām doties arī atsevišķu papildu inspekciju no Latvijas. Bruņotie spēki norāda, ka tas viens no standarta pasākumiem un nav nekāds ārkārtējs vai liels ieguldījums bažu mazināšanā.

«Iespēja mācībās iesaistīt novērotājus nav «labās gribas žests», bet starptautiski vispārpieņemta prakse, un līdzšinējā pieredze ir tā, ka novērotājiem ir iespēja ieskatīties tikai pavisam nelielā daļā no mācībām, kas līdzinās iestudētam priekšnesumam. Tā ir formāla rīcība, kas vēl nenozīmē, ka tiks nodrošināta mācību patiesa atklātība un caurskatāmība,» uzsver NBS.

Augusta nogalē Baltkrievija un Krievija nodeva atklātībai informāciju, kas liecina, ka mācībās «Zapad» tiks apspēlēti triju izdomātu valstu - Veišnorijas, Lubenijas un Vesbarijas - koalīcijas radīti «destabilizācijas draudi».

Mācību karte ļauj spriest, ka Vesbarija gandrīz pilnībā sakrīt ar Lietuvas teritoriju un ietver lielu daļu Latvijas, izņemot Vidzemi un Ziemeļlatgali, tikmēr Lubenijas loma atvēlēta Polijas ziemeļdaļai, bet iekļauj arī nelielu daļu Lietuvas, ieskaitot tā dēvēto Suvalku koridoru - Lietuvas un Polijas robežas posmu, kas ir šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Baltkrieviju austrumos un kura ieņemšana kara gadījumā bloķētu NATO sabiedrotajiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm.