Vidēji Eiropas Savienības valstīs kopā tikai 4,5% no akadēmiskā personāla ir 65 gadu vecumā vai vecāki, taču piecās valstīs – Bulgārijā, Igaunijā, Itālijā, Latvijā un Slovākijā – šīs vecuma grupas akadēmiskais personāls veido 10% un vairāk. Latvijā šīs vecuma grupas akadēmiskais personāls veido 15,8%.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) TVNET uzzināja, ka publicēts augstākās izglītības modernizācijai veltīts Eurydice ziņojums par akadēmisko personālu.

Secināts, ka šajās valstīs ir novērojams arī salīdzinoši zems rādītājs akadēmiskajam personālam vecuma grupā zem 35 gadiem, kas, iespējams, signalizē par grūtībām akadēmiskā personāla paaudžu nomaiņas procesā.

Ziņojumā norādīts, ka pēdējos gados augstākās izglītības sektors visā Eiropā piedzīvo dziļas pārmaiņas. Tās saistītas ar studentu skaita izmaiņām un strukturālām pārmaiņām, tādām kā jauni augstākās izglītības finansēšanas veidi un jaunas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

Pārmaiņas skar arī akadēmisko personālu – tā pienākums ir ne tikai mācīt studentus, bet arī veikt pētniecību un rast atbildes uz sabiedrības pieaugošajām vajadzībām.

Pieaug konkurence starp akadēmisko amatu pretendentiem, bet sociālās garantijas nebūt nepalielinās.

Jaunajā ziņojumā aplūkoti akadēmiskā personāla darbā pieņemšanas nosacījumi un kvalifikācijas prasības, kā arī darba nosacījumi, kvalitātes ārējās vērtēšanas ietekme uz akadēmisko personālu un valstu stratēģijas augstākās izglītības internacionalizācijā.

Ziņojumā iekļautie dati un diagrammas raksturo un grupē akadēmisko personālu pēc dažādiem rādītājiem un kritērijiem. Tā, piemēram, ir

atklāts, ka Latvijā 81% no kopējā akadēmiskā personāla strādā nepilnu slodzi un tas ir lielākais rādītājs starp pētītajām valstīm.

Ziņojumā ir analizētas arī studentu skaita un akadēmiskā personāla skaita attiecības. Secināts, ka dažās valstīs, kas pieredzējušas studentu skaita kritumu starp 2000. un 2015. gadu, attiecīgajā laika posmā ir samazinājies arī akadēmiskā personāla skaits (piem., Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā un Somijā), bet Latvijā akadēmiskā personāla skaits pieauga, lai gan studentu skaits samazinājās. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka personāla skaits dažās izglītības sistēmās nespēj pietiekami ātri pielāgoties studentu skaita izmaiņām un atbilstošas akadēmiskā personāla skaita izmaiņas seko ar lielāku laika nobīdi.