Visticamāk Ivana Berladina vecāki netiks vainoti bērna nāvē un netiks saukti pie kriminālatbildības, jo «lielako sodu jau noteicis liktenis», saka Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Andrejs Vilks. Teorētiski personas, kas bija atbildīgas par puisēnu, varētu saukt gan pie administratīvās, gan kriminālatbildības.

Teorētiski Ivana mammu iespējams saukt pie atbildības, tomēr praktiski šādos gadījumos vecāki, kas visu atlikušo mūžu pārdzīvo bērna nāvi, vainojot sevi, netiek sodīti. «Sekas, kas iestājās, pārsniedz iespējamo sodu par pārkāpumu. Tās ir neatgriezeniskas,» saka profesors.

Iesaistīto personu atbildību izvērtēs kriminālprocesa ietvaros - tiks analizēta vecāku, kaimiņu un autobusa šofera, kas izsēdināja zēnu Dubeņos, darbības, apliecina Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē.

Nav šaubu, ka pārkāpts šajā gadījumā ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pants, kas definē vecāku pienākumus pret bērnu, tostarp to, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

Policija vēl izmeklēs visu notikumu ķēdi, jo «bērnam bija zilums zem acs un jānoskaidro, kāpēc».

Par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, ja viņam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. To nosaka Krimināllikuma 174. pants.

«Iespējamam sodam varētu būt nosacīti preventīva nozīme attiecībā uz citiem vecākiem,»

saka Vilks. «Ja ģimenē ir konflikti, spriedze, ja bērns ir atstāts viens, viņš tiek paļauts psihiskām ciešanām.»

Viņš atceras senu gadījumu, kad astoņus gadus vecs zēns izēda ievārījumu, kas bija atstāts virtuvē uz galda. Vecāki viņu par to sita, kamēr bērna dzīvība izdzisa. Šajā gadījumā nebija šaubu par vecāku vainu.

Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece Liene Masļeņikova atgādina, ka atbildība par vecāku pienākumu nepildīšanu un septiņu gadu vecumu nesasnieguša bērna atstāšanu bez uzraudzības noteikta Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). APK 172.2. pants paredz, ka par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 70 eiro.

172.4. pantā noteikts sods par bērna atstāšanu bez uzraudzības – 70 eiro.

«Ja gadās, ka bērns nozūd, un vecākiem īsā laikā neizdodas viņu atrast, ir jāziņo policijai, jo laiks ir izšķirošs, ja runa ir par bērna dzīvību un veselību,» piemetina Masļeņikova. Pēc viņas domām, ar Ivanu notikušais ir «ķēdes stāsts», kas sastāv no vairākiem posmiem. «Ja informācija ar masu mediju starpniecību tiktu izplatīta pirmajā dienā – uzreiz pēc zēna pazušanas, iespējams līdzcilvēki viņu būtu pamanījuši.»