Pētījumā, kas tapis pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma un prezentēts diskusijā «Latvijas drošība 21. gadsimtā. Viltus ziņas – gruzdošais drauds», noskaidrots, ka vien 5% nekad nav saskārušies ar viltus ziņām.

Atbildot uz jautājumu «cik bieži jums masu saziņas līdzekļos, internetā vai sociālajos tīklos nākas saskarties ar informāciju par politiku, sabiedrību vai notikumiem Latvijā vai citās valstīs, kura,jūsuprāt, ir pilnīgi vai daļēji izdomāta», 22% respondentu norādījuši, ka bieži saskārušies ar šādu informāciju.

38% aptaujāto norādījuši, ka ar informāciju par politiku, sabiedrību vai notikumiem Latvijā vai citās valstīs, kura, viņuprāt, ir pilnīgi vai daļēji izdomāta, saskārušies dažkārt.

Vien 5% respondentu norādījuši, ka ar šādām ziņām nekad nav saskārušies. 16% aptaujas dalībnieku uz šādu jautājumu bija grūti atbildēt.

Savukārt uz jautājumu «kā jūs novērtētu savas prasmes un iemaņas atšķirt izdomātas ziņas no patiesām» 44% atbildēja ar «ļoti vai drīzāk labi», bet 35% ar «ļoti vai drīzāk vājas».

Lai arī pētījumā liela daļa iedzīvotāju savas prasmes un iemaņas atšķirt izdomātas ziņas no patiesām vērtē kā labas, secināts, ka ļoti daudzu cilvēku augstais pašvērtējums par savām spējām atšķirt melus no patiesības varētu nebūt īsti pamatots.

Tāpat pētījuma autori norāda, ka ir pamats domāt, ka dažādu viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību varētu būt diezgan liela.