Krievijas medijos ievērību guvuši Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izteikumi Šveices laikrakstam «Tagesanzeiger», kur viņa paudusi viedokli, ka pašreiz Baltijas valstīm baidīties no Krievijas diez vai vajagot.

«Mēs domājām, ka Aukstā kara beigas Krieviju apturēs, taču izrādījās, ka nē. Tai pašā laikā es nedomāju, ka Baltijas valstīm būtu jābaidās no Krievijas. Mēs esam Šengenas zonā, eirozonā, Eiropas Savienībā un NATO,» viņa teica.

«Gruzija un Ukraina gribēja ciešāk integrēties NATO, bet tādas valstis kā Vācija bija kategoriski pret Krievijas provocēšanu un kaitināšanu. Tā rezultātā krievi 2008. gadā paņēma tankus un iegāja Gruzijā, bet vēlāk - Ukrainā. Lūk, kas iznāk, kad baidās provocēt Krieviju,» izteicās Vīķe-Freiberga.

Krievijas politiķu prasības Baltijas valstīs «aizstāvēt krievus», tostarp arī ar militāri agresīvām metodēm, Vīķe-Freiberga sliecas neuztvert nopietni: «Jā, propagandā šādi motīvi pastāv joprojām. Es, piemēram, neskatos Krievijas TV kanālus: man ir alerģija pret meliem. (..) Bet Krievijas TV kanāli nodarbojas ar smadzeņu skalošanu, un krieviem nekāda cita veida informācijas nav.»

Putins, kā izsakās bijusī valsts vadītāja, kas agrāk tikusies ar Krievijas prezidentu, viņasprāt, «ir tāds cilvēks, kas ciena spēku un arī pats grib, lai viņu spēka dēļ ciena. Ja viņš jūt, ka pret viņu izturas nopietni, viņš var būt draudzīgs un patīkams, pat ja viņam tai pašā laikā norāda uz robežām. Taču, ja viņš jūt vājumu, viņš metas uz priekšu un sāk prasīt vairāk.»

Vīķe-Freiberga neuzskatot, ka prezidenta Donalda Trampa vadībā ASV varētu veikt kādu darījumu ar Krieviju uz Baltijas valstu rēķina, kaut gan Trampa vēlme ir uzlabot attiecības ar Krieviju. «Tramps ir impulsīvs un saka lietas, kuras iepriekš ar savu kabinetu nav apspriedis. Kopumā prezidenta Obamas administrācija sekoja skaidram kursam attiecībā uz Austrumu valstīm un lika saprast: ja mums uzbruks, iedarbosies princips, ka noticis uzbrukums visai aliansei, un Vašingtona sūtīs karaspēku. Tramps pagaidām šo kursu nav mainījis, un to mēs redzam kā iepriekšējās politikas turpinājumu. Pilnīgi likumīgas ir arī prasības Eiropai palielināt izdevumus aizsardzībai,» sprieda politiķe.