Dodoties slēpot uz kalna, noteikti vajadzētu uzlikt ķiveri, ietērpties ērtā un siltā apģērbā, kā arī atbilstoši sagatavot inventāru. Tāpat vajadzētu cienīt ne tikai savu aktīvo atpūtu, bet arī citus kalna apmeklētājus.

Žagarkalna Slēpošanas skolas vadītājs Matīss Žagars sarunā ar TVNET pastāstīja, ka slēpošanas un snovošanas iesācējiem pirms došanās uz kalna vajadzētu ilgāku konsultāciju pie instruktora, bet pieredzējušiem aktīvās atpūtas cienītājiem galvenais ir uzlikt ķiveri pirms došanās trasē.

Galva ir svarīgākā ķermeņa daļa, kas jāsargā.

Tāpēc uz kalna noteikti vajadzētu valkāt labu ķiveri.

Dodoties uz uz kalnu, svarīgi silti un ērti apģērbties, lai slēpojot nekļūtu auksti.

Kā ziemas riepu uzlikšana

Pirms došanās uz kalnu vajadzētu atbilstoši sagatavot slēpošanas inventāru, piemēram, noregulēt pareizi slēpes. Slēpēm vajadzētu būt koptām. Žagars inventāra sagatavošanu salīdzināja ar ziemas riepu uzlikšanu automašīnām.

Tāpat, atrodoties uz slēpošanas kalna, svarīga ir uzvedība.

Galvenais princips uz kalna: cieni sevi un citus.

Slēpošanas pamatprasmes vajadzētu apgūt pie zinoša instruktora, lai varētu slēpot droši, neapdraudot ne sevi, ne citus.

Kad pie instruktora apgūtas pirmās iemaņas, var turpināt laiku pa laikam konsultēties ar speciālistu, laika gaitā attīstot savas prasmes.
Bet cilvēks var arī mēģināt attīstīt slēpošanas prasmes saviem spēkiem. Tad ļoti svarīgi būtu uzmanīties uz kalna, lai neuzbrauktu kādam citam virsū un negūtu traumas.

Universāls likums, ko vajadzētu zināt visiem slēpotājiem:

es, braucot lejā no kalna, uzmanos, lai neuzbrauktu virsū citiem, kas atrodas zemāk,

savukārt tie, kuri atrodas augstāk par mani, rūpējas, lai neuzbrauktu virsū man un citiem zemāk slēpojošajiem.

Traucoties lejā no kalna, svarīgi izvēlēties piemērotu ātrumu un trajektoriju. Tāpat vajadzētu mācēt apbraukt šķēršļus un vajadzības gadījumā nobremzēt.

Kultūra uz kalna

Žagars vērtēja, ka pēdējos gados cilvēku uzvedība un kultūra uz kalna ir uzlabojusies. Gadās, ka kāds neievēro noteikumus, taču kopumā cilvēki vairāk cenšas pasargāt sevi un citus no traumām un uzvedas pieklājīgi. Pirms 20 gadiem ļaudis uz kalna biežāk uzvedās kā mežonīgajos rietumos.

Līdz ar kultūras uzlabošanos mazinājies arī kopējais traumu skaits, lai gan pa laikam gadās arī ievainojumi.

Tagad vairāk cilvēku valkā ķiveres, kā arī viņu aprīkojums ir labi sagatavots aktīvajai atpūtai.

Arī pašas slēpošanas trases vairāk rūpējas par klientu drošību, piemēram, iekārtojot tīklus un spilvenus.

Pieaugušajiem ķiveres lietošana tiek rekomendēta, bet bērniem, kas mācās Slēpošanas skolā, tā ir obligāta.

Pieaugušie, kuri nevalkā ķiveres, atrodoties uz kalna, bieži vien domā: ar mani jau nekas slikts nenotiks, viss sliktais notiek ar citiem. Taču tie ir maldi. Nelaimes gadījumi mēdz gadīties visiem.

Četri slēpotāji Vidzemē

TVNET jau ziņoja, ka vakar traumas guvuši četri slēpotāji Vidzemē. To vidū kāda 13 gadus veca meitene slēpošanas trasē sadūrusies ar citu slēpotāju un kritusi, gūstot krūškurvja un vēdera traumu. Ar citu slēpotāju sadūrusies arī kāda 39 gadus veca sieviete, tādējādi laužot sev roku.

Zaudējot līdzsvaru, kritusi kāda 36 gadus veca slēpotāja. Sieviete lauzusi kāju. Ar tādu pašu traumu slēpošana beidzās arī kādai četrus gadus vecai meitenei, kura slēpojusi no kalna.