Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēma slēgtā procesā skatīt krimināllietu, kurā par vairāk nekā 15 miljonu eiro izkrāpšanu no AS «Norvik banka» apsūdzētas savulaik ar vēja parku attīstītāju «Winergy» saistītas personas.

Lūgums tika pamatots ar to, ka lietas materiālos esot daudz komercnoslēpumu saturošas «Norvik bankas» informācijas. Lūgumu izteica bankas pārstāve un tam pievienojās visi lietas dalībnieki, tai skaitā lietas prokurore Evita Masule.

Vairāki lietas dalībnieki norādīja, ka slēgta tiesas sēde ir piemērota arī tādēļ, ka citos tiesas procesos, kas saistīti ar «Winergy» un «Norvik banku», tiesa arī notiek aiz slēgtām durvīm.

Aiz slēgtām durvīm tiks lemts par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu uzņēmumiem SIA «Ošmaļi», SIA «Pope VP1» un SIA «Energocom Plus».

Lietas skatīšana sākās ar 20 minūšu nokavēšanos, jo tiesā bija radusies tehniska rakstura problēma ar tulkiem. Tāpat uz lietu nebija ieradušies «Ošmaļu» un «Pope VP1» pārstāvji.

Jau vēstīts, ka lietā apsūdzēti trīs Igaunijas pilsoņi - Andruss Petersons, Alari Piperals un Henri Treude -, kā arī četri Latvijas pilsoņi - Jurijs Šapurovs, Aldis Upenieks, Jānis Vanks un Ilze Bērziņa.

Visi septiņi apsūdzēti par naudas līdzekļu izkrāpšanu, kas izdarīta lielā apmērā un organizētā grupā, bet pieciem no viņiem apsūdzības celtas arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un organizētā grupā, aģentūrai LETA norādīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Daļa no izkrāptajiem līdzekļiem bija izsniegti kā aizdevumi uzņēmumiem, kas tajā brīdī jau atradās faktiskās maksātnespējas stāvoklī un atradās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistīto personu kontrolē, norādīja Eiduka.

Aģentūra LETA vairākkārt ziņojusi par «Norvik bankas» un «Winergy» miljonos mērāmo konfliktu. Jau 2015.gada februārī Latvijas Televīzija (LTV) ziņoja, ka lietā par iespējamu ļaunprātīgu līdzekļu iegūšanu no «Norvik banka» varētu figurēt Petersons, Piperals, Bērziņa, Treude un Vanks.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka savulaik «Winergy» un «Norvik banka» noslēdza aizdevuma līgumus. Vēlāk starp «Norvik banku» un «Winergy» izvērtās konflikts un sākās tiesvedības. Taču «Winergy» un «Norvik banka» vienojās par visu strīdu izbeigšanu.

Arī LTV raidījums «De facto» šogad janvārī vēstīja, ka igauņiem piederošā kompānija «Winergy» un ar to saistītas firmas no «Norvik bankas» bija saņēmušas kredītus - apmēram 50 miljonu eiro apmērā - vēja parka celtniecībai. Strīds izcēlās, kad banka sāka pārmest, ka naudu viņiem negrib atdot, bet «Winergy» apsūdzēja banku vēja elektrostacijas atņemšanā. Puses vēlāk noslēdza mierizlīgumu. Vēja parks nonāca bankas kontrolē, taču par krāpšanu kredītu izsniegšanā tika ierosināta izmeklēšana.

Kā vēstīja raidījums, banku neapmierināja tas, ka banku uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - vēja parku uzskatīja par problemātisku aktīvu un tādēļ piemēroja bankai augstākus kapitāla pietiekamības standartus.

«Norvik banka» un tās īpašnieki tikmēr vērsušies pret Latvijas valsti Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā. Prasības summa tiks atklāta šķīrējtiesas procesa vēlākā posmā.

«Norvik banka» un tās lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova ģimene uzskata, ka Latvija pārkāpusi ar Lielbritāniju 1994.gadā noslēgto vienošanos par investīciju aizsardzību.

Bankas vadītājs Olivers Bramvels minējis divus galvenos iemeslus prasības iesniegšanai: «Divas jomas, kur bijušas vairākas situācijas, ir saistītas ar regulējošo darbību, kur mēs dažos aspektos redzam nepamatotu, negodīgu un, iespējams, diskriminējošu rīcību [no valsts puses], un otra joma, par ko, es domāju daudzi zina, ir saistīta ar «Winergy» lietu.»

2016.gadā par «Winergy» vienīgo īpašnieku kļuva AS «Norvik banka» piederošā AS «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība».