KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu noteiktas konkrētas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Līdztekus salīdzinoši maziem sodiem, kuri piemēroti valsts amatpersonām, birojs arī veicis vairākas skaļas aizturēšanas un kratīšanas, kuras sabiedrībā raisījušas plašu rezonansi.

Kratīšana Latvijas autoceļu uzturētājā

FOTO: Google Maps

Šā gada 4.aprīlī KNAB veica kratīšanu Latvijas Autoceļu uzturētājā (LAU). Kratīšana tika veikta «no rīta līdz pēcpusdienai». LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko saistīta kratīšana. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LAU apstiprināja, ka kratīšana notikusi uzņēmuma birojā, taču nevarot komentēt, vai KNAB pārstāvji izņēmuši kādus dokumentus vai datu nesējus. Tāpat LAU nevarot komentēt, kura darbinieka kabinetā notikusi kratīšana.

Sākotnējā informācija liecināja, ka kratīšana LAU, iespējams, notikusi uzņēmuma Publisko iepirkumu departamenta jurista Jāņa Padēla darba vietā.

Padēls iepriekš nekādus komentārus nesniedza. Faktu par kratīšanas veikšanu Padēla darba vietā, kā arī par to, vai Padēlam izmeklēšanā ir piemērots kāds statuss, nevarēja komentēt arī LAU pārstāvji, norādot, ka procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju.

Iepriekš LAU pārstāve Sigita Audere apstiprināja, ka Padēls bijis uz vietas gan dienā, kad veikta kratīšana, gan arī nākamajās dienās.

Veiktā kratīšana,

iespējams, ir saistīta ar kādu 2016.gada iepirkumu, kurā ir iesaistīts uzņēmums SIA «Vlakon», kas ir bijis viens no vairākiem iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem.

Tāpat kratīšana varētu būt saistīta ar bijušo LAU valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, kurš no šā amata atkāpās pērn augusta sākumā.

Kononovs ne apstiprināja, ne noliedza, ka viņš būtu aicināts ierasties KNAB, norādot, ka viņš neko nekomentēs. Savukārt uzņēmuma «Vlakon» īpašnieces Aļonas Kozules pārstāvji teica, ka viņa patlaban vēl nevar atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām, tostarp, vai KNAB ir veicis kratīšanu arī uzņēmuma «Vlakon» telpās.

LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības - AS «Centrālā reģiona ceļi», AS «Latgales ceļi», AS «Kurzemes ceļi», AS «Vidzemes ceļi». LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts - ražošanu.

KNAB veicis kratīšanu pie Latvijas Bankas prezidenta

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 16.februārī veica kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča dzīvesvietā Langstiņos un viņa darba kabinetā Latvijas Bankā.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar «Trasta komercbanku», ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

9 Foto
Rimšēviča diena: No Valsts policijas līdz KNAB

Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. «[..] Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka neatkāpšos, jo neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,» iepriekš preses konferencē teica Rimšēvičs.

Vienlaikus Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš iepriekš pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.

Rimšēviča pārstāvis uzskata, ka KNAB ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot ECB padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.

Arī ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu «pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus,» aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.

Kratīšana pie Trukšņa

FOTO: Ieva Makare/LETA

2016.gada 4.oktobrī KNAB veicis kratīšanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa (Zaļo un zemnieku savienība) darba kabinetā un, iespējams, arī dzīvesvietā.

Pirms pulksten vieniem pēcpusdienā pie domes piebrauca ātrā medicīniskā palīdzība. Tās darbinieki steigšus devās pa kāpnēm augšup. Aptuveni pēc pusstundas mediķi Truksni ratiņos nonesa no otrā stāva uz ātrās palīdzības mašīnu. Jūrmalas pilsētas domes vadītājs slimnīcā nogādāts pēkšņu veselības problēmu dēļ.

Ap četriem pēcpusdienā KNAB Jūrmalas domi pametuši, apliecināja Domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Zane Leite, gan uzsverot, ka pašvaldībai nav informācijas par vizītes iemesliem. KNAB darbinieki no Trukšņa kabineta izgāja, līdzi nesot somu un aizzīmogotas lielas aploksnes.

KNAB darbinieki otrdien veica kratīšanu arī Trukšņa dzīvesvietā dzīvoklī Bulduros.

17 Foto
KNAB veic kratīšanu Jūrmalas domē

Izskanēja, ka lieta pret Truksni sākta saistībā ar iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem.

Šā gada pavasarī atcelti visi ierobežojumi kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu

KNAB šajā kriminālprocesā Truksnim bija piemērojis aizliegumus tikties ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un finansistu Jorenu Raitumu, kā arī citiem cilvēkiem. Tāpat Truksnim bija liegts apmeklēt ZZS biroju.

KNAB izmeklētajā krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā ir trīs aizdomās turētie un divas personas, pret kurām sākts kriminālprocess.

KNAB iepriekš skaidroja, ka aizdomās turētajām personām piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu - izbraukšana no valsts un aizliegums tuvoties noteiktai personai.

Publiski zināms, ka Truksnim, Raitumam un Krūmiņam ir piemērots aizdomās turētā statuss. Saistībā ar šo lietu KNAB 2016.gadā veica kratīšanu partijas «No sirds Latvijai» birojā. TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka viens no šajā lietā iesaistītajiem ir biotualešu pārdošanas, īres un apkalpošanas jomas uzņēmējs Anrī Kursītis.

«Nekā personīga» vēstīja, ka Krūmiņš aizturēts, jo caur trešajām personām finansējis divas partijas - «No sirds Latvijai» un ZZS, tām abām pārskaitot 135 000 eiro. Savukārt Truksnis, Raitums un Kursītis tiekot vainoti kā līdzdalībnieki šādas naudas plūsmas nodrošināšanā.

Aiztur nu jau bijušo VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) vadītāju Uģi Magoni

Uģis Magone pamet Centrālcietumu 2015. gada oktobrī
Uģis Magone pamet Centrālcietumu 2015. gada oktobrī FOTO: LETA

Magoni Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja 2015.gada augusta sākumā un pašlaik lieta pret viņu tiek skatīta tiesā.

Magonis jau agrāk nonācis KNAB redzeslokā. 2012.gada februārī KNAB sāka vērtēt Magoņa iespējamo atrašanos interešu konfliktā. Toreiz KNAB sāka vērtēt valsts amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar SIA «LDz Cargo» noslēgto līgumu.

Portāla «pietiek.com» rīcībā esošā informācija tolaik liecināja, ka Magoņa civilsievas vadītai firmai SIA «Pro Logistic Services» izdevies noslēgt izdevīgu līgumu ar LDz meitasuzņēmumu SIA «LDz Cargo». Magonis toreiz uzsvēra, ka jau vismaz gadu ar savu civilsievu Helēnu Bibiku kopā vairs nedzīvojot, līdz ar to arī kopīga budžeta viņiem neesot.

2010.gada oktobrī «pietiek.com» ziņoja, ka KNAB bija sācis padziļinātu izpēti par Magoņa darījumiem, kas bija radījuši aizdomas par iespējamu nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu.

Pēc Magoņa teiktā, KNAB pārbaude beigusies, neko nelikumīgu neatklājot.

20 Foto
Sāk izskatīt bijušā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Magoņa kukuļošanas lietu

Esot devis teju pusmiljonu eiro lielu kukuli

Saskaņā ar apsūdzību 499 500 eiro kukulis, kura došanā apsūdzēts Magonis, bijusi pateicība par Magoņa rīcību, panākot, ka «LDz cargo» iegādājās četras dīzeļlokomotīves no igauņu uzņēmēja Oļega Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest Rail», iepriekš vēstīja žurnāls «Ir».

Apsūdzībā neprecizētā laikā no 2014.gada beigām līdz 2015.gada sākumam abi uzņēmēji vienojušies par 800 000 eiro lielu kukuli, lai Magonis atbalstītu lokomotīvju iepirkšanu, kā arī noorganizētu Osinovskim piederošās «Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas» pārstāvju tikšanos ar Jakuņinu, skaidrots apsūdzībā.

Daugavpils rūpnīca 2014.gadā bija nosūtījusi vēstuli LDz «Ritošā sastāva serviss» un «LDz Cargo», piedāvājot septiņas lietotas «2TE116» sērijas dīzeļlokomotīves, taču šis piedāvājums ticis noraidīts. Aptuveni ap to pašu laiku 2014.gadā «Skinest Rail» bija iegādājusies četras tāda paša tipa dīzeļlokomotīves, kurām bija nepieciešams kapitālais remonts. Savukārt 2015.gada sākumā «LDz Cargo» tomēr nolēma, ka viņiem ir nepieciešamas četras «2TE116» tipa dīzeļlokomotīves, un izsludināja iepirkumu, kuram pieteicās tikai «Skinest Rail», taču uzņēmuma piedāvātās lokomotīves neatbilda tehniskajām prasībām. Sarunu rezultātā tika panākta vienošanās, ka uzņēmums tās izremontēs un samazinās to cenu, norādīts apsūdzībā.

Pēc līguma parakstīšanas Osinovskis ieradās pie Magoņa, lūdzot samazināt kukuļa summu. Abi vienojās par pusmiljonu eiro.

10 Foto
Magonis pamet Rīgas Centrālcietumu

Kratīts nu jau bijušais NMPD vadītājs Armands Ploriņš

Armands Ploriņš
Armands Ploriņš FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ploriņam uzrādīta apsūdzība pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, kā arī par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Apsūdzības uzturētājs uzskata, ka valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā valsts budžetam nodarīts mantisks zaudējums aptuveni 1,2 miljonu eiro apmērā, bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas valsts budžetam nodarīti zaudējumi aptuveni 26 000 eiro apmērā.

Ploriņam šobrīd drošības līdzekļi nav piemēroti.

Izmeklēšanu sākotnēji veica KNAB. Pret uzņēmēju, AS «Rīgas Sanitārā transporta autobāze» vadītāju Adigjozalu Mamedovu izdalīts atsevišķs kriminālprocess, kurā KNAB turpina izmeklēšanu, norādīja Ģenerālprokuratūrā.

Sākotnēji KNAB turēja aizdomās arī NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāju Semjonu Štrihu, taču pret viņu kriminālprocesu izbeidza, jo amatpersona 2015.gada nogalē nomira, norādīja Ģenerālprokuratūrā.

KNAB kriminālprocess sākts 2015.gada augustā. 2015.gada 8.septembrī KNAB veica kratīšanu NMPD Duntes ielā. KNAB bija ieradies dienestā un pieprasījis dokumentus par noslēgto līgumu ar Mamedova vadīto «Rīgas Sanitārā transporta autobāzi» par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

Izvērtējot Valsts kontroles veiktās revīzijas materiālus, birojs veica resorisko pārbaudi un tās rezultātā iegūtās ziņas bija pamats kriminālprocesa sākšanai.

Pēc KNAB ierašanās Duntes ielā, birojs toreizējam NMPD priekšniekam Ploriņam un NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājam Štriham aizliedza pildīt pienākumus.

TV3 raidījums «Nekā personīga» 2015.gada septembrī vēstīja, ka

KNAB izmeklēšana saistīta gan ar 2010.gada 29.aprīļa vienošanās par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā noslēgšanas apstākļiem, gan labvēlības izrādīšanu privātfirmai līguma darbības laikā.

Štrihu un Ploriņu KNAB turēja aizdomās par vairākkārtējiem šā līguma grozījumiem, ar kuriem radīts kaitējums valsts interesēm.

Tāpat noslēgtais līgums paredzēja ievērojamu atlaidi mašīnām, kas vecākas par septiņiem gadiem. Neviena no Rīgā kursējošām «Rīgas Sanitārā transporta autobāzes» mašīnām nebija tikko no rūpnīcas izripojusi, bet valsts maksāja kā par jaunām, vēstīja raidījums. Abās epizodēs pretimnākšana Mamedovam no valsts kabatas esot izmaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro.

2015.gada 29.aprīlī beidzās NMPD noslēgtais līgums ar «Rīgas Sanitāro transporta autobāzi». Uzņēmums šo pakalpojumu nodrošināja kopš 2010.gada.

Jautājums par to, kā valstij nodrošināt operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus Rīgas reģionā, bija asu diskusiju objekts. Ilgus gadus valsts šos pakalpojumus pirka ārpakalpojumā no «Rīgas Sanitārās transporta autobāzes», taču Valsts kontrole un atsevišķi politiķi norādīja, ka valsts šādi ievērojami pārmaksā.

2014.gada nogalē Veselības ministrija pieņēma lēmumu atteikties no ārpakalpojuma Rīgas reģionā.

Vēršas arī pret politiskajā partijām

FOTO: LETA

KNAB vērsās pret «Vienotību», jo uzskatīja, ka tā 12. Saeimas priekšvēlēšanu izdevumos nav uzrādījusi visus tēriņus.

2015.gada 13.maijā KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja nolēma administratīvā pārkāpuma lietā, ar ko «Vienotība» tika saukta pie administratīvās atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, uzlikt naudas sodu partijai 4300 eiro apmērā.

Tāpat

KNAB pieņēma lēmumu uzdot partijai «Vienotība» pārskaitīt valsts budžetā 41 779 eiro, kas ir summa, par kādu partija pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu izdevumus.

12. Saeimas vēlēšanās pārkāpumus vēlēšanu izdevumos un to uzskaitē bija pieļāvušas partijas «Vienotība», «Saskaņa», Zaļo un zemnieku savienība, «Vienoti Latvijai», Jaunā konservatīvā partija un «Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām».

Lielākais naudas sods - 4300 eiro - piemērots partijai «Vienotība».

Pērn KNAB apritēja 15 gadi kopš dibināšanas

FOTO: LETA

KNAB, vērtējot iepriekšējo gadu norādījis, ka aktīvs un rezultatīvs ir bijis darbs korupcijas apkarošanā – 30 uzsākti kriminālprocesi.

Izmeklējot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, kriminālvajāšanai prokuratūras iestādēm kopā nosūtīti 17 kriminālprocesi pret 41 personu, savukārt 10 kriminālprocesos pieņemti lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu.

Saistībā ar likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteikto ierobežojumu neievērošanu tika pieņemti 220 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietās, ar naudas sodu sodot 144 valsts amatpersonas par kopējo summu 15 145 eiro.

Visbiežāk 2017.gadā pieļautie likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumi ir saistīti ar speciālajiem ierobežojumiem attiecībā uz amatu savienošanu, rīcību ar publiskas personas mantu, valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā, komercdarbības, kā arī ziedojumu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu.

KNAB sācis pārbaudi par Rīgas domes deputāta Frolova darbu uzņēmumā «Getliņi Eko»

FOTO: LETA

KNAB pārbaudi sācis pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes (JKP) iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova (S), iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā «Getliņi Eko».

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā apstiprināja, ka šāds iesniegums ir saņemts un sākta resoriskā pārbaude. Detalizētāku informāciju KNAB patlaban nesniedz.

Tikmēr Frolovs noliedz Strīķes pārmetumus. Viņš apstiprināja, ka ir informēts par sākto pārbaudi. Pēc viņa paustā, uzņēmums jau nosūtījis KNAB visu lūgto informāciju.

Frolovs teica, ka Strīķei esot bijusi iespēja pārliecināties par viņa darbu uzņēmumā pašai, neiesaistot tiesībsargājošās iestādes. «Viņa nenāca aprunāties ne pie manis, ne lūdza kādu informāciju uzņēmumam. Viņa bija iesniegusi pieprasījumu saņemt manas darba uzskaites lapas, taču šis pieprasījums bija sastādīts juridiski nepareizi un brīdī, kad tika norādīts, lai viņa to pārstrādā un iesniedz vēlreiz, viņa to neizdarīja un uzreiz vērsās KNAB. Taču to visu varēja atrisināt bez liekiem papīriem un darbiem,» sacīja Frolovs. Viņš esot vairāk nekā pārliecināts, ka izmeklēšanas rezultāti būs viņam par labu.