Plastmasas atkritumi piesārņo Baltijas jūru, un ar gadiem šī problēma arvien vairāk saasinās. To nepieciešams risināt ar politiķu un ražotāju aktīvu iesaisti, izsprieduši Eiropas Savienības (ES) Baltijas jūras stratēģijas tikšanās dalībnieki Tallinā, ziņo raidsabiedrība ERR.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem eiropieši katru gadu saražo 25 miljonus plastmasas atkritumu, bet tikai mazāk nekā trešdaļa no tiem tiek otrreizēji pārstrādāti. Daļa nepārstrādāto atkritumu nonāk jūrā.

Baltijas jūrā visizplatītākie ir tā saucamie makroatkritumi - pudeles, iepakojumi, vienreizlietojamie šķīvji un tamlīdzīgi.

Taču jūrā ir arī daudz mikroatkritumu, kas lielākoties ar neapbruņotu aci nemaz nav redzami.

«Arī jūras dibenā ir atkritumi, galvenokārt pamesti zvejas tīkli jeb tā dēvētie spoku tīkli,» norāda Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (HELCOM) komisijas pārstāvis Dmitrijs Franks-Kameņeckis.

Bezpeļņas organizācijas «Plastic Soup» inovāciju menedžeris Harmens Speks norāda, ka par arvien lielāku problēmu kļūst jūrā peldošas plastmasas atkritumu salas jeb «plastmasas zupa». «Politiķiem jāievieš likumi, bet daudz kas atkarīgs arī no industrijas,» Speks stāstīja Igaunijas telekanāla ETV raidījumā «Aktuaalne Kamera». «Katrai industrijai, kas ražo plastmasu, jāapņemas mazināt šo problēmu. Plastmasas izmantošana ir jāpārdomā - tas ir ļoti svarīgs jautājums.»

Rudenī noslēgsies projekts «Blastic», kurā vides organizācijas no Igaunijas un citām Baltijas jūras reģiona valstīm pēta tur nonākušo plastmasas atkritumu sastāvu un daudzumu. Stokholmas Vides institūta Tallinas birojs norāda, ka no Igaunijas Baltijas jūrā galvenokārt nonāk būvniecībā izmantoto montāžas putu atlikumi.

35 Foto
Piesārņotā planēta