Sausie un karstie laikapstākļi veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos laukaugu sējumos, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā izvietotais brīdinājums par kaitēkļu masveida savairošanos.

VAAD norāda, ka Latvijā mēnesi dominējošie sausie un karstie laikapstākļi ir veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos un izprovocējuši atsevišķu kaitēkļu parādīšanos no vienu līdz divām nedēļām ātrāk nekā iepriekšējos gados.

Saskaņā ar VAAD sniegto informāciju, laukaugu sējumos izplatības ziņā līderi ir tauriņziežu smecernieki, kuri lauka pupu sējumos ir izplatījušies 100% apmērā. Lauku pupas šobrīd ir sasniegušas piecu īsto lapu līdz deviņu īsto lapu attīstības stadiju un smecernieki uz tām novēroti visos Latvijas reģionos. Krustziežu spīduļu izplatība ziemas rapšu sējumos maija vidū vidēji bija 94%, bet kaitējumu rapša ziedpumpuriem tas nodarīja maz, jo rapsis strauji attīstījās. Šobrīd, kad sākusies pāksteņu attīstība, rapša sējumu saimniekiem jāpievērš uzmanība krustziežu sēklu smecernieka un krustziežu pāksteņu pangodiņa izplatībai. Izvērtējot situāciju konkrētā laukā, saimniekam jālemj par to ierobežošanu.

Turpretī labību sējumos konstatēti labību lapgrauži - kāpuri un pieaugušie īpatņi, atsevišķos vasarāju labību sējumos sasniedzot 30% izplatību. Nelielā daudzumā labību sējumos novērotas arī laputis un tripši. Tajā pašā laikā galda biešu sējumus ir apsēduši biešu spradži, kuru bojājumi siltā un sausā laikā ir nozīmīgi. Vidējā biešu spradžu izplatība šonedēļ sasniegusi 21%. Tas var būtiski ietekmēt galda biešu attīstību, jo tām ir izveidojies tikai pirmais lapu pāris.

VAAD norāda, ka slimību izplatībai un attīstībai pietrūkst mitruma, bet atsevišķas slimības sējumos un stādījumos tomēr ir sastopamas, īpaši, reģionos, kuros vismaz nedaudz ir uzlijis lietus. Labību sējumos izplatītākā ir dzeltenplankumainība ar vidējo izplatību 10%, tomēr dažos Latgales reģionos, kuros nolija lietus, tās izplatība sasniegusi pat 42%. Uz vasaras un ziemas miežiem izplatās arī miežu lapu tīklplankumainība ar vidējo izplatību 8%. Stiebrzāļu gredzenplankumainība novērota uz rudziem un tritikāles ar vidējo izplatību 12%. Saglabājoties sausam laikam, slimību izplatība nav sagaidāma.

Tāpat VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu speciālisti šogad neierasti agri kultūraugu apsekojumos dažādos Latvijas novados konstatējuši jāņogulāju zāģlapsenes kāpurus, jāņogulāju stiklspārņa un ābolu tinēja izlidošanu. Tāpēc VAAD aicina ogulāju un ābeļu stādījumu saimniekus rūpīgi sekot līdzi attiecīgo kaitēkļu attīstībai savos dārzos un izvērtēt nepieciešamību pielietot ierobežošanas pasākumus.

VAAD ir Zemkopības ministrijas padotībā. Dienests veic valsts kontroli un uzraudzību augu aizsardzības jomā, kā arī sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, nodrošinot informācijas apmaiņu ar citām valstīm par augu aizsardzības, augu karantīnas, sēklu aprites un selekcionāra tiesību aizsardzības jautājumiem.