ASV prezidents Donalds Tramps NATO samitā Briselē ieradies ar skaidru prasību: NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības budžeti, un tam jānotiek pavisam drīz. Viņš pieprasa, lai pārējās NATO dalībvalstis vismaz 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP) novirza aizsardzībai. 2014.gadā pēc Krievijas iebrukuma Krimā dalībvalstis to izvirzīja kā mērķi, kas jāmēģina sasniegt līdz 2024.gadam, vēsta raidorganizācija CNN.

ASV 2017.gadā aizsardzībai atvēlēja 3,57% no IKP - tas ir augstākais rādītājs starp visām NATO dalībvalstīm.

Taču pagājušogad 2% pārvarēja tikai trīs citas NATO dalībvalstis: Lielbritānija, Grieķija un Igaunija.

NATO tika nodibināta pēc Otrā pasaules kara kā kolektīvās aizsardzības mehānisms - ja kāds uzbrūk vienai dalībvalstij, to uzskata par uzbrukumu visai aliansei. NATO «kopējā katlā» nonāk salīdzinoši nelielas summas. Taču katrai valstij jācenšas stiprināt sava aizsardzība. Tomēr šīs desmitgades sākumā aizsardzības budžeti saruka, jo Eiropā šis laiks bija ļoti mierīgs.

ASV kopējais aizsardzības budžets pērn pārsniedz 609 miljardus ASV dolāru. Otrais lielākais aizsardzības budžets pasaulē ir Ķīnai, taču tas tik un tā ir gandrīz trīsreiz mazāks nekā ASV.

Salīdzinājumam: no NATO dalībvalstīm lielākais aizsardzības budžets 2017.gadā bija Francijai - 57,8 miljardus dolāru, kas ir desmitreiz mazāk par ASV aizsardzības budžeta apjomu.

Līdz ar to var uzskatīt, ka ASV dod lielāko ieguldījumu NATO. Taču, kā norāda eksperti, ASV ieguvumus no NATO nevar izmērīt naudas izteiksmē.

Alianse ļauj ASV nostiprināties Eiropā un pretoties Krievijas ietekmes pieaugumam reģionā.

Vācijā vien ir 152 militārie objekti, kurus izmanto ASV armija un gaisa spēki, liecina ASV AIzsardzības departamenta 2017.gada atskaite. Amerikāņu lielākā militārā slimnīca ārpus ASV atrodas Vācijā, un bāzes Vācijā tiek izmantotas, lai ASV karavīri nokļūtu uz un no tādām valstīm kā Afganistāna.

Turklāt ASV piecās NATO dalībvalstīs - Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā - izvietojusi kodolieroču krājumus. Savukārt tankus un artilēriju ASV glabā Norvēģijā.

«Es nedomāju, ka [Tramps] saprot, kas ir alianses,» uzskata domnīcas «Royal United Service Institute» (RUSI) ģenerāldirektore Kārena fon Hipela.

«Neaizmirsīsim, ka daudzas valstis devās uz Irāku un Afganistānu, un daudzi karavīri no visām šīm [NATO] valstīm tika nogalināti. Tas nebija viņu karš, tas būtībā bija amerikāņu karš. Alianses ir kas vairāk par bilanci, un es nedomāju, ka viņš to saprot.»