Gaidot pusotru gadu pirms termiņa izsludinātās prezidenta un parlamenta vēlēšanas Turcijā, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vieslektors Kārlis Bukovskis komentē šī notikuma potenciālo iznākumu, kā arī to, kāda varētu būt Turcijas tālākā iekšpolitiskā un ārpolitiskā attīstība.

«Svētdien, 24. jūnijā notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas Turcijā – vēlēšanas, kas tiek uzskatītas par zīmīgu, pat izšķirošu, notikumu ne tikai Turcijas tālākajā attīstībā, bet arī valsts attiecībās ar partneriem reģionā un pasaulē. Skatoties no Eiropas Savienības (ES) – Turcijas attiecību viedokļa, ir vērts ņemt vērā, ka Redžepa Tajipa Erdogana iekšpolitiskie un ārpolitiskie manevri jau ir izpelnījušies kā minimums uzacu raukšanu ES politiķu un iedzīvotāju starpā,» norāda Bukovskis.

Skatīties video
Ārpolitikas fokusā: tuvojas pirmstermiņa vēlēšanas Turcijā

«Ciešās ekonomiskās attiecības un sevišķi abpusējā ieinteresētība saglabāt Turcijas vietu un lomu NATO un Eiropas drošības sistēmā, neļaus attiecībām pilnībā kļūt nedraudzīgām. Turcija nevēlas atteikties no NATO līguma 5. panta. Savukārt ES jāņem vērā Turcijas vieta un nozīmīgums Eiropas drošībai, attīstot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un Eiropas Aizsardzības savienību.»

«Tajā pašā laikā politiķi ES valstīs veido savu karjeru, pozicionējoties par un pret Turciju un tās dalību ES, prezidenta Erdogana sistēmu un vērtību principiem. Turcijas jaunā situācija ir laba augsne politiskajai retorikai no visām pusēm,» skaidro Bukovskis. «Laiks parādīs, cik ļoti prezidenta Erdogana politiskā viltība un fleksibilitāte būs ilgtspējīga, sevišķi valstī ar trauslu ekonomisko situāciju un ar vēl trauslāku drošības situāciju reģionā. Pašai ES tikmēr būs par jaunu jāmācās sadzīvot ar kādu reģiona partneri, kuru tā nespēj institucionāli un pat politiski ieintegrēt, un kurš ir vienlaikus gan sarežģīts, gan vajadzīgs partneris.»