ASV vēstniece ANO Nikija Heilija trešdien pārmeta cilvēktiesību organizācijām, ka tās ir kavējušas ASV centienus panākt izmaiņas ANO Cilvēktiesību padomē un veicinājušas ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas.

Nevalstiskajām organizācijām nosūtītā vēstulē Heilija žēlojās, ka tās spēlējušas «dekonstruktīvu» lomu, atsakoties atbalstīt ASV centienus panākt Izraēlas izslēgšanu no Cilvēktiesību padomes darba kārtības.

Heilija otrdien bija paziņojusi par ASV izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes un nosaukusi šo padomi par «liekulīgu un sev kalpojošu organizāciju», kurai ir «hroniski aizspriedumi pret Izraēlu».

Heilija otrdien arī sacīja, ka pirms gada likusi saprast to, ka ASV paliks ANO Cilvēktiesību padomē tikai tad, ja «tiks panāktas būtiskas reformas», un tagad ir skaidrs, ka šie aicinājumi uz pārmaiņām netika uzklausīti.

«Jums vajadzētu zināt, ka jūsu centieni bloķēt sarunas un kavēt reformas bija veicinošs faktors ASV lēmumā izstāties no šīs padomes,» teikts Heilijas vēstulē.

«Jūs nostājāties Krievijas un Ķīnas pusē pret ASV svarīgā cilvēktiesību jautājumā.»

Heilija atsaucās uz 18 cilvēktiesību organizāciju, tai skaitā «Human Rights Watch» (HRW) un «Amnesty International», maijā adresētu vēstuli ANO dalībvalstīm, kurā bija paustas bažas par to, ka ASV rezolūcijas projekts ANO Ģenerālajā asamblejā varētu vājināt Cilvēktiesību padomi.

Šīs organizācijas bija brīdinājušas, ka ASV ierosinātās izmaiņas varētu izprovocēt «naidīgus grozījumus» no Ķīnas un Krievijas puses, lai grautu Cilvēktiesību padomes darbu.

«Šādi naidīgi priekšlikumi varētu gūt plašu atbalstu un ASV nespētu tos apturēt,» toreiz paziņoja «Human Rights Watch» ANO direktors Luī Šarbono.

ASV beigās atteicās no savu priekšlikumu virzīšanas Ģenerālajā asamblejā, jo trūka atbalsta no sabiedrotajiem, kas brīdināja, ka šīs izmaiņas var radīt negribētas sekas vai netikt pieņemtas.