Aizvadītajā mēnesī prokremliskā dezinformācijas kampaņa iezīmējusi visai drūmu ainu par Baltijas valstīm. Pagājušomēnes iznākušā propagandas filmā «Cvetnoj sektor» («Krāsainais sektors») Latvijas karavīri un bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube apsūdzēti šaušanā uz civiliedzīvotājiem 1991.gadā. Viens no dezinformācijas kampaņas virzieniem ir nepatiesas ziņas par inscenētām «pseidorevolūcijām», kurās nezināmi kaujinieki nogalinot civiliedzīvotājus un provocējot konfliktus, norādīts Eiropas Savienības (ES) aģentūras «East StratCom Team» portālā «EUvsDisinfo.eu».

Filmas veidotāju vidū ir netiešā veidā Kremļa sponsorētā portāla «Baltnews.lv» žurnālists Andrejs Tatarčuks un Igaunijā dzīvojošs krievu mākslinieks Sergejs Četvertnojs. Filmētā sarunā ar filmas veidotājiem Dmitrijs Jermolajevs, ko Satversmes aizsardzības birojs (SAB) 2005.gadā identificēja kā Krievijas izlūkdienestu aģentu un liedza viņam ieceļot Latvijā, apsūdzēja divas Latvijas militārpersonas šaušanā uz civiliedzīvotājiem barikāžu laikā.

Graube sarunā ar TV3 raidījumu «Nekā Personīga» noraidīja Jermolajeva apgalvojumus kā pilnīgus izdomājumus.

Pēc filmas pirmizrādes rakstus par to publicēja tādi prokremliski noskaņotie izdevumi kā «Sputnik» un «Baltnews».

Prokremliskajos kanālos izskanēja viltus ziņas, ka NATO militāro mācību «Saber Strike 2018» laikā Lietuvā esot gājis bojā kāds bērns uz divriteņa, kas sadūries ar ASV karavīru vadītu bruņumašīnu. Šomēnes Lietuvā notika četru bruņoto kaujas mašīnu sadursme, kurā cieta 13 karavīri. Taču incidentā neviens nopietni necieta, kā arī tajā nebija iesaistīti civiliedzīvotāji.

«EUvsDisinfo.eu» arī norāda, ka viltus ziņa tika izplatīta mājaslapā, kuras dizains kopēja vienu no lielākajiem Lietuvas ziņu portāliem. Viltus ziņu ātri vien atmaskoja lietuviešu žurnālisti, bruņotie spēki un amatpersonas.

Propagandas kanālos pēdējā laikā atkal no jauna izskanējis sašutums par nepilsoņu tiesību ierobežošanu Latvijā.

Pirms Pasaules kausa futbolā sākšanas pastiprinājās «provokatīvie naratīvi». Piemēram, pašpasludinātajā Doņeckas Tautas republikā viens no propagandas kanāliem apgalvoja, ka Ukrainas drošības spēki Donbasā plānojot provokāciju pret ES delegāciju. Arī vairākos Krievijas telekanālos izskanēja spekulācijas par Ukrainas «provokācijām» futbola čempionāta laikā.

«Sākoties Pasaules kausam, ir svarīgi būt zinošiem ne vien par preses brīvības un cilvēktiesību vispārīgo situāciju Krievijā, bet arī apzināties šā notikuma iespējamo izmantošanu dezinformācijas nolūkos,» norāda «EUvsDisinfo.eu».