Demokrātiskās vērtības ir Rietumvalstu pamatakmens, un līdz ar to arī brīvas un godīgas vēlēšanas. Taču pēdējos gados kļuvis skaidrs, ka demokrātisko valstu vēlēšanas kļuvušas par mērķi ārvalstu ietekmes kampaņām.

(Papildināta ziņa.)

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb «StratCom» ikgadējās konferences «StratCom Dialogue» ietvaros notiek diskusija par to, kādos veidos ārvalstu spēlētāji cenšas iejaukties demokrātisku valstu vēlēšanu norisē un kā demokrātiskās valstis ar to cīnās.

Godīgas vēlēšanas, preses brīvība un vārda brīvība ir ārkārtīgi svarīgi koncepti demokrātiskā sabiedrībā, norāda diskusijas moderators Bobs Posners.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Miks Marrans norāda, ka Krievija izlūkdienestu uzmanības centrā atrodas jau 25 gadus un nekas neliecina, ka drīzumā tas varētu mainīties. Pēdējo divu gadu laikā arvien vairāk gaismā nāk informācija par Krievijas iejaukšanos citu valstu vēlēšanās. Marrans gan skeptiski raugās uz pieņēmumu, ka šo darbību nonākšana atklātībā varētu atturēt Krieviju no tamlīdzīgas rīcības nākotnē.

Marrans uzsver, ka Kremļa ietekmes kampaņas vērstas uz vēlētāju ietekmēšanu priekšvēlēšanu periodā.

«Krievija izveidojusi informācijas aģentu tīklu,» viņš saka. «Eiropā Putina režīms izveidojis ievērojamu politiķu, žurnālistu un akadēmiķu tīklu, kas darbojas Kremļa interesēs.»

Tas ietver galēji labējās un galēji kreisās kustības, politiķus un pašvaldību amatpersonas.

Uzmanība medijos (īpaši Krievijas kontrolētajos), ekskluzīvas biznesa iespējas Krievijā vai Krimā, tikšanās ar Krievijas politiķiem, finansiāls atbalsts - šīs ir lietas, ko Kremlis piedāvā ietekmes aģentiem, uzskaita Marrans.

Daudziem aģentiem, kuri savās valstīs veicina Kremļa intereses un iestājas par sankciju atcelšanu, šī sadarbība ir bijusi izdevīga - piemēram, ļaujot sasniegt lielāku popularitāti un augstāku profilu savas valsts politiskajās aprindās. Tādā veidā Kremlis var zināmā mērā diktēt politiku citās valstīs, pat neiejaucoties to vēlēšanās.

Nevajadzētu satraukties par to, vai mēs pārāk neizaicinām Krieviju, uzskata Marrans. Viņš mudina valdības izmantot to rīcībā esošās iespējas, izgaismot mēģinājumus izvērst ietekmi un sadarboties ar citu valstu valdībām un izlūkdienestiem.

Arī Francijai bijusi pieredze ar iejaukšanos prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja pašreizējais valsts galva Emanuels Makrons. Tas ietver «pikšķerēšanas» e-pastu izsūtīšanu Makrona kampaņai, viltotu algas lapiņu publicēšanu un maldinošus sociālo tīklu ziņojumus. Tika atrasti pierādījumi tam, ka vēlēšanu ietekmēšanas kampaņas «gali» bija Krievijā, bet daži gadījumi nāca no ASV, skaidro Panteona-Assasas Universitātes profesors Arno Mersjē.

Diskusija notiek otrdien, 12.jūnijā, plkst.16.15 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijas moderators ir Lielbritānijas Vēlēšanu komisijas finanšu un regulācijas direktors Bobs Posners. Diskutē Panteona-Asasas Universitātes profesors Arno Mersjē, Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Miks Marrans un Elkano Karaliskā institūta vecākais analītiķis Karloss Malamuds.