Krievijas ietekmes kampaņa sociālajos tīklos tiek izmantota ne vien Kremļa ietekmes stiprināšanai, bet arī ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Par to, kādas aktivitātes Krievija izvērš digitālajā vidē un ne tikai, šodien «Riga StratCom Dialogue 2018» ietvaros spriež NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pieaicinātie eksperti.

(Papildināta ziņa.)

Krievija pēdējo trīs gadu laikā izvērsusi intensīvas ietekmes kampaņas internetā, īpaši sociālajos tīklos, lai sasniegtu un iespaidotu auditoriju aiz Krievijas robežām. Kremlis ir izstrādājis dezinformācijas izplatīšanas rīkus - botus un «troļļus» -, kas izmanto demokrātijas un brīvā tirgus ekonomiskās sistēmas aizsargātās brīvības.

«Vai Krievijai ir stratēģija? Pirmā atbilde: nē, Krievijai nav stratēģijas, BET...» norāda Londonas Karaliskās koledžas Kara studiju departamenta lektors Ofers Frīdmans. «Stratēģija tiek lietota sistemātiski, lai sasniegtu noteiktus mērķus.» Taču Krievijas gadījumā šādu sistemātiskumu saskatīt ir grūti. Viņš norāda, ka viens no mērķiem ir oponentu destabilizācija un politiskās stabilitātes vājināšana.

«Krievu stratēģija - būt bez stratēģijas,» uzsver Frīdmans. Tā vietā ir oportūnisms, kas ļauj izmantot visdažādākās iespējas, tiklīdz tās parādījušās - viltus ziņas, boti, interneta «troļļi» un tamlīdzīgi.

Bieži vien «troļļus» motivē materiāli, nevis ideoloģiski apsvērumi, piebilst Eiropas starpdisciplināro studiju departamenta Eiropas reģiona politikas priekšsēdētājs Andrijs Tjuška. Taču pat tad, ja ideoloģiskos ziņojumus ražo Rietumvalstis (piemēram, «troļļu ferma» Polijā, kas ar to tikai pelna naudu), to vajadzētu uztvert kā sadarbošanos ar naidīgu režīmu, norāda radošās aģentūras «Kriel.Agency» direktors Čārlzs Krīls.

Lai arī nav konstatējama skaidra stratēģija, Krievijas piekoptajām darbībām ir mērķis, kam tiek izmantots dažādu instrumentu kopums, sacīja Tjuška. Par mērķi uzskatāma demokrātisko institūciju graušana, iejaukšanās vietējos procesos un destabilizācija.

«Tas, ka nav stratēģijas, nenozīmē, ka nav problēmu. Tas nozīmē vēl lielākas galvassāpes,» viņš piebilst. Oportūnisms, neparedzamība, necaurspīdīgums, dažādi naratīvi politiskajā diskursā - šo apstākļu dēļ ietekmes kampaņas ir grūti pētīt un paredzēt to tālāko virzību.

Pētniekiem šobrīd ir grūtības definēt Krievijas mērķus un saprast sistēmu, pēc kādas informācijas kampaņas darbojas.

Cilvēki ne vienmēr pieņem lēmumus racionāli, tāpēc ir iespējama emocionālā manipulācija. Pateicoties mūsdienu stratēģijām, iespējama «mikrotārgetēšana», kas ļauj sīki atlasīt auditoriju un pārraidīt tai ziņojumus, kas to pamudina uz attiecīgu rīcību.

Visgrūtāk ir sasniegt tos cilvēkus, kas ir politiski mēreni, bet daudz vieglāk ir uz vienu vai otru pusi pagrūst tos, kuri atrodas kādā no politiskā spektra galiem, dažkārt novedot pat uz ekstrēmisma takas, skaidro Krīls.

Kamēr vien auditorija ir noskaņota pret isteblišmentu, Krievijas ietekmes kampaņas ziņojumi tai var būt pievilcīgi - neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai politiskās pārliecības, norāda Frīdmans.

Identitātes politika ir spēcīgs ierocis, jo cilvēkam it kā saka - es tevi saprotu, uzsver Londonas Karaliskās koledžas pētniece Klēra Jorka. Ļoti iedarbīga ir apelēšana pie bailēm, jo tā rada spēcīgu emocionālu reakciju.

Moderators Nevils Boltons norāda, ka pēc bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas ar nervus paralizējošo vielu britu izmeklētāji konstatēja 31 versiju par notikušo, kuru izcelsme tika izsekota līdz pat Maskavai. Pēc lidmašīnas MH17 notriekšanas Eiropas Stratēģiskās komunikācijas darba grupa izskaitīja 57 dažādas versijas, daudzas no tām pretrunīgas. Kā norāda diskusijas dalībnieki, tas darīts ar nodomu - katrs pats var izvēlēties to vēstījumu, kas ir tīkamākais, - arī tā uzskatāma par sava veida «mikrotārgetēšanu».

Diskusijas noslēgumā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jeb «StratCom» direktors Jānis Sārts uzdeva jautājumu: kā varētu atturēt Krieviju no ietekmes kampaņu īstenošanas? Identificējot ekonomiskās un sociālās plaisas sabiedrībā un mēģinot tās nolīdzināt, atbild Frīdmans.

«Kad tas vairs nestrādās, viņi beigs to darīt,» uzskata Krīls. Jāievieš izmaiņas tajās jomās, ko visvieglāk izmantot dažādām manipulācijām - īpaši tas attiecas uz tehnoloģiju uzņēmumiem, kas kalpo kā platforma dezinformācijas kampaņām.

Krīls arī diskusijā kritizēja sociālā tīkla «Facebook» vilcināšanos reaģēt, kad sāka parādīties pirmās aizdomas un pierādījumi par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās ar sociālo tīklu palīdzību.

Diskusijā, kas 11.jūnijā no plkst. 15.00 notika viesnīcā «Bergs», akadēmiķi un praktiķi sprieda, ko valsts un privātais sektors var darīt, lai pretotos šīm ietekmes kampaņām.

Diskusijas moderators bija Londonas Karaliskās koledžas Karaliskā stratēģiskās komunikācijas centra direktors Nevils Bolts. Diskutēja Londonas Karaliskās koledžas Kara studiju departamenta lektors Ofers Frīdmans, Londonas Karaliskās koledžas pētniece Klēra Jorka, radošās aģentūras «Kriel.Agency» direktors Čārlzs Krīls un Eiropas koledžas zinātniskā institūta Eiropas starpdisciplināro studiju departamenta Eiropas reģiona politikas priekšsēdētājs Andrijs Tjuška.