ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien negaidīti paziņoja, ka atceļ jūnijā plānoto samitu ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu. Abu valstu attiecības pēdējā laikā bijušas ļoti svārstīgas - no apmainīšanās ar draudiem Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu laikā līdz pat gatavībai sēsties pie sarunu galda, kad Ziemeļkoreja sāka piekopt draudzīgu retoriku. Analītiķis Ankits Panda raidorganizācijai BBC stāsta, kāpēc izjuka plāni rīkot ASV-Ziemeļkorejas samitu.

Par samita atcelšanu Tramps paziņoja ceturtdien, nedaudz vairāk kā divas nedēļas pirms plānotā datuma - 12.jūnija. Tramps savu lēmumu pamatoja ar «milzīgajām dusmām un atklāto naidīgumu», kas esot izskanējis Ziemeļkorejas propagandas kanāla KCNA šonedēļ publicētajā paziņojumā.

Ziemeļkorejas ārlietu ministra vietniece Čoja Sonhuja paziņojumā nodēvēja ASV viceprezidentu Maiklu Pensu par «politisku marioneti» un ka viņa izteikumi intervijā telekanālam «Fox» esot «nezinoši un stulbi».

Penss šajā intervijā brīdināja Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, ka būtu «liela kļūda» mēģināt «spēlēties» ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ja abu valstu līderi piedalīsies 12.jūnijā Singapūrā paredzētajā samitā.

Penss arī sacīja, ka Ziemeļkorejai var klāties līdzīgi kā Lībijai, kuras līderis Muammars Kadafi tika gāzts un nogalināts sacelšanās laikā dažus gadus pēc atteikšanās no atomieročiem, «ja Kims Čenuns nepanāks vienošanos».

Taču šī neveiksme patiesībā sākās ar Trampa padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu, norāda Panda. Viņa mērķis bija Singapūras samitā panākt to, lai Ziemeļkoreja atsakās no visiem tās rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas līdzekļiem - ne vien kodolieročiem, bet arī ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Taču diez vai Boltons bija ieinteresēts meklēt risinājumu diplomātiskā ceļā.

Dažas nedēļas pirms kļūšanas par Trampa padomnieku Boltons izteicās, ka Trampa piekrišana Kima uzaicinājumam uz tikšanos «saīsinās laiku, ko mēs tērēsim pārrunās, kas nekad nedos mums vēlamo rezultātu». Viņš uzskatīja, ka tā vietā ASV vajadzētu ķerties pie tā saucamā «Lībijas modeļa». Lībija 2003.gadā piekrita atteikties no savas kodolprogrammas. Pēc vairākiem gadiem Lībijas līderis Muamars Kadafi tika gāzts.

Ziemeļkoreja neslēpj, ka tai nepatīk salīdzinājumi ar Lībiju.

Čoja savā paziņojumā arī norādīja, ka Ziemeļkoreja esot kodolvalsts, kuras arsenālā ir starpkontinentālās ballistiskās raķetes un kodoltermiskie ieroči, ko tām uzmontēt. Savukārt Lībija esot bijusi vāji attīstīta «autsaidere», kas «vienkārši uzstādīja pāris iekārtas un ar tām ķēmojās», viņa uzsvēra.

Taču Trampa lielākā kļūda bija tā, ka savos komentāros viņš sajauca 2003.gadā «Lībijas modeli» ar ASV vadīto militāro intervenci Lībijā, kas tiešā veidā noveda pie Kadafi sakāves.

Tieši to Kims mācījies no Lībijas pieredzes - ka atbruņošanās pēc ASV prasības varētu agrāk vai vēlāk novest pie viņa režīma sagraušanas.

Ziemeļkoreja Trampa izteikumu uztvēra kā draudu, bet Pensa vēlāko piesliešanos tiem - kā zīmi, ka tā ir ASV oficiālā ārpolitiskā nostāja, proti, ja Ziemeļkoreja nepiekāpsies ASV prasībām, tas varētu novest pie militāra konflikta.

Paziņojot par Ziemeļkorejas-ASV samita atcelšanu, Tramps tomēr mudināja Kimu nekavēties «zvanīt vai rakstīt» viņam. Tātad saziņas uzturēšana un iespējama tikšanās vēlākā nākotnē nav izslēgtas, taču pēc pēdējo dienu notikumiem maz ticams, ka Kims šo iespēju izmantos.

22 Foto
Ainiņas no dzīves Ziemeļkorejā