Pēdējo četru gadu laikā Krievija ir bijusi aizņemta dažādās «frontēs» - tā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimu, iejaucās ASV prezidenta vēlēšanu norisē un iesaistījās Sīrijas pilsoņu karā, sniedzot palīdzīgu roku diktatoram Bašaram al Asadam. Šobrīd Krievija ir iesaistīta arī nopietnā strīdā ar Lielbritāniju saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas indēšanu ar nervus paralizējošu vielu Lielbritānijas pilsētā Solsberi marta sākumā. Lielbritānija Skripaļa indēšanā apsūdz Krieviju, bet Maskava šīs apsūdzības, protams, noliedz.

Kāda augsta Lielbritānijas aizsardzības ministrijas amatpersona nesen izteicās, ka Krievija «iznīcinot starptautisko spēles noteikumu rokasgrāmatu». Šādi paziņojumi ir kā mūzika Krievijas prezidenta Vladimira Putina ausīm, jo viņa jau tā «kosmiskajam» reitingam ir tendence palielināties, kad Krievija iesaistās jaunā konfrontācijā ar Rietumiem.

Pagājušajā nedēļā Putins nodrošināja sev Kremļa saimnieka titulu uz vēl nākamajiem sešiem gadiem, tomēr viņš izrāda arvien pieaugošu «apetīti» attiecībā uz varu arī aiz Krievijas robežām, un centienos apmierināt šo varaskāri Krievija sāk palēnām aizpildīt tukšumu vairākās vietās, kas iepriekš tika uzskatītas par ASV ietekmes zonu.

ASV raidorganizācija CNN apkopojusi sešus izplatītākos mehānismus, ar kuru palīdzību Krievija cenšas stiprināt savas pozīcijas globālajā arēnā.

12 Foto
Krimas iedzīvotāji priecīgi dodas saņemt Krievijas pases

Propaganda

Apsūdzības, ka Krievija iejaukusies 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, iespējams, palīdzot tajās triumfēt pašreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam, izraisīja plašu skandālu Vašingtonā un noveda pie vairāku oficiālu izmeklēšanu sākšanas.

Eiropas valstis ar dažām Krievijas «kiberaktivitātēm» saskaras regulāri, Krieviju par iespējamo jaukšanos to vēlēšanās iepriekš apsūdzējušas arī Lielbritānija, Francija un Vācija.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja jau pagājušā gada novembrī apsūdzēja Krieviju centienos padarīt informāciju par ieroci, ar mērķi graut esošo lietu kārtību pasaulē.

Kā iepriekš secināts CNN pētījumā, viena no Krievijas «troļļu armijām», kas aktīvi piedalījās «viedokļu veidošanā» ASV prezidenta vēlēšanās, arī aktīvi darbojās laikā, kad Lielbritānijā notika «Brexit» referendums, paužot atbalstu Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības.

Krievijas «troļļu armijām» ir ciešas saites ar Kremli – tiek uzskatīts, ka daļu «troļļu» kontrolē par «Putina pavāru» uzskatītais uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins.

Vācija arī ir apsūdzējusi Krieviju viltus ziņu propagandā Vācijā, lai veicinātu galēji labēja noskaņojuma izplatīšanos valstī. Reaģējot uz šīm Krievijas aktivitātēm, Vācija pagājušajā gadā apstiprināja likumu, kas paredzēts viltus ziņu apkarošanai, – medijiem un interneta vietnēm uzlikts pienākums 24 stundu laikā atsaukt un izdzēst nepatiesas ziņas, pretējā gadījumā rēķinoties ar būtisku sodanaudu.

Militārā vara

Prezidents Putins regulāri mīl atgādināt par Krievijas militāro varenību, un Krievijas līdzdalība Sīrijas karā ir uzskatāms piemērs Krievijas militārās varas izpausmēm.

Krievijas militārās lidmašīnas veic regulārus uzlabojumus Sīrijā, valstī darbojas arī Krievijas «konsultanti un algotņi», tādējādi sniedzot ievērojamu atbalstu Bašara al Asada režīmam. Krievijas palīdzība palīdzējusi nosvērt konflikta iznākumu par labu Asadam un ir padarījusi Krieviju par izšķirošu spēlētāju konfliktā ar daudzām iesaistītajām pusēm. Līdzdalība Sīrijas konfliktā arī nozīmē, ka Krievija ir nostiprinājusi savu ietekmi procesos Tuvo Austrumu reģionā kopumā.

Krievijas militārā vara uzskatāmi izpaužas arī Ukrainā. Kremļa agresīvās aktivitātes Ukrainā ir novedušas pie starptautisku sankciju piemērošanas Krievijai, tomēr tās arī ir uzskatāmas par brīdi, kad Krievija apliecināja savas ambīcijas atkal kļūt par pasaules lielvaru.

Pēdējo gadu laikā Krievija ir palielinājusi savu militāro ietekmi arī Lībijā, kur kopš Muamara Kadafi režīma gāšanas 2011.gadā joprojām valda haoss.

Krievijā arī notikušas Krievijas un Ēģiptes armiju kopīgās mācības, un šogad līdzīgas mācības paredzēts rīkot arī Ēģiptē.

Ieroču tirdzniecība

Daudz tiek runāts par pasaules lielvaru bruņošanās sacensību kodolieroču kontekstā, tomēr ne mazāk aktīva ir arī lielvaru – Krievijas un ASV – sacensība konvencionālā bruņojuma pārdošanā citām valstīm.

Krievija ir pasaulē otrā lielākā ieroču eksportētāja pasaulē aiz ASV.

Kā liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) dati, Krievija pēdējā laikā aktīvi apgūst jaunus tirgus, kas iepriekš galvenokārt pirka ASV ražotus ieročus.

Periodā no 2013. līdz 2017. gadam pasaulē lielākā ieroču importētāja bija Indija, un Krievija šajā laikā nodrošināja 62% no Indijas importētā bruņojuma.

Tajā pašā laikā ASV, Eiropas un Afganistānas iepriekš vairākas reizes paudušas bažas, ka Krievija piegādā ieročus arī Afganistānas radikāļu grupējumam «Taliban».

Krievija aktīvi pārdod ieročus arī valstīm Dienvidaustrumāzijā, piemēram, Indonēzijai, Mjanmai un Filipīnām.

Pretdarbība ASV ietekmei

Pagājušajā gadā Krievija sniedza atbalstu krīzes skartajai Venecuēlai, noslēdzot vienošanos par Venecuēlas valsts parāda restrukturizāciju. Krievija tādējādi kļuva par galveno Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro režīma atbalstītāju no ārvalstīm.

«Plaukstošās» attiecības ar Venecuēlu ļāva Krievijai pieteikt savas ambīcijas uz politisko ekonomiku ietekmi ne tikai Venecuēlā, bet arī visā Latīņamerikā kopumā. Venecuēla, protams, nepalika atbildi parādā, piešķirot Krievijas naftas uzņēmumam «Rosņeftj» licences naftas lauku apguvei Venecuēlas teritoriālajos ūdeņos.

Tikmēr Eiropā Krievijai ir vēsturiskas un kultūras saites ar Balkānu reģiona valstīm, un Krievija nekautrējas šīs saites izmantot, lai nepieļautu NATO paplašināšanos Balkānos.

2017.gadā Melnkalne apsūdzēja Krieviju, ka tās drošības dienesti piedalījušies organizējuši plānu, kas paredzējis gāzt Melnkalnes valdību pēc tam, kad valsts bija saņēmusi uzaicinājumu pievienoties NATO.

Krievija arī cenšas nostiprināt savas attiecības ar Balkānu reģiona valstīm, kas nav NATO dalībvalstis, tostarp Serbiju, Bosniju un Hercegovinu un Maķedoniju.

Enerģijas piegādes

Daudzas bijušas padomju bloka valstis Austrumeiropā gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm. Šīs valstis gan aktīvi strādā, lai dažādotu savus enerģijas piegāžu avotus un mazinātu savu atkarību no Krievijas enerģijas, tomēr tas ir lēns process.

Aptuveni viena trešdaļa no visas Eiropas Savienības (ES) patērētās gāzes tiek saņemta no Krievijas. Tas nozīmē, ka Krievijas rīcībā esošais «gāzes trumpis» apgrūtina vienprātības panākšanu pašā ES dažādos jautājumos, kas saistīti ar Krieviju, piemēram, par sankciju piemērošanu Krievijai.

Tajā pašā laikā atsevišķas ES valstis vēlas nevis mazināt savu atkarību no Krievijas enerģijas, bet tieši otrādi – meklē iespējas sadarbību ar Krieviju padziļināt. Piemēram, Ungārija un Krievija ir noslēgušas līgumu par atomelektrostacijas attīstības plānu Ungārijā. Šā plāna īstenošanai Ungārija no Krievijas aizņēmās desmit miljardus eiro.

Krievija strādā pie savas enerģētikas tirgus daļas palielināšanas arī citur pasaulē. Piemēram, «Rosņetfj» ir noslēgusi līgumu par naftas vada pārvaldīšanu Irākas Kurdistānas reģionā.

Tajā pašā laikā Krievija ir noslēgusi līgumu ar Saūda Arābiju – valsti, kuras ekonomika arī ļoti lielā mērā ir atkarīga no enerģijas eksporta. Šis līgums paredz koordinēt un īstenot naftas ieguves apjoma samazināšanu, tādējādi veicinot naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Tuvo Austrumu diplomātija

Pēdējo gadu laikā Krievija ir stiprinājusi diplomātiskos kontaktus ar valstīm Tuvajos Austrumos. Irāna, kas vēsturiski ir ASV pretiniece, ir cieša Krievijas sabiedrotā, tostarp arī Sīrijas jautājumā. Krievija un Irāna pēdējā laikā arī palielinājušas oficiālo vizīšu daudzumu.

Krievija gan nekautrējas uzlabot attiecības arī ar Irānas «konkurentēm» Tuvo Austrumu reģionā. Pagājušajā gadā Putins Maskavā ar vērienu uzņēma Saūda Arābijas karali, savukārt šogad Maskavā ciemojās Izraēlas premjerministrs.

Kremlis paplašina kontaktus arī ar citām reģiona valstīm, piemēram, Irāku, Kuveitu, Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Sīrijas konflikta kontekstā Krievija ir satuvinājusies arī ar Turciju, neskatoties uz to, ka 2015.gadā Turcija netālu no valsts robežas ar Sīriju notrieca Krievijas militāro lidmašīnu, izraisot pamatīgu krīzi abu valstu attiecībās. Abām valstīm gan izdevās ātri šo krīzi pārvarēt.