ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā pauduši bažas saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumiem par jaunu ieroču izstrādāšanu, piektdien pavēstīja Berlīne.

«Kanclere un prezidents pauda bažas par Krievijas prezidenta Putina nesenajiem izteikumiem saistībā ar bruņojuma izstrādāšanu un to negatīvo ietekmi uz starptautiskajiem bruņojuma kontroles centieniem,» norādīja kancleres birojs.

Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts paziņoja, ka Berlīne ir «nobažījusies par visu Krievijas drošības politiku».

Satraukumu izsauc gan «rupji starptautisko tiesību pārkāpumi, anektējot Krimu (..), gan draudoša rīcība pret kaimiņvalstīm, gan tīša bruņojuma kontroles līgumu graušana», paziņoja Zeiberts.

«Ņemot vērā patiesi šausmīgo Sīrijas civiliedzīvotāju stāvokli, patiešām nav pamata lepoties ar noteiktu ieroču izstrādāšanu vai noteiktu Krievijas ieroču izmantošanu karalaukā,» viņš uzsvēra.

ASV savukārt ceturtdien apsūdzēja Maskavu Aukstā kara laikā noslēgto līgumu pārkāpšanā, izstrādājot, pēc Putina teiktā, jaunu paaudzi «neuzveicamu» virsskaņas ieroču un zemūdeņu.

Kā ziņots, Putins ceturtdien paziņojis, ka Krievija ir izstrādājusi jaunus kodolieročus, tostarp spārnoto raķeti un zemūdens aparātu, ko ienaidnieks nespēšot pārtvert.

Ikgadējā runā par valsts stāvokli Krievijas parlamenta abu palātu kopīgā sēdē viņš paziņoja, ka spārnotā kodolraķete izmēģināta pērnā gada rudenī un tai esot neierobežots darbības rādiuss un ļoti liels ātrums. Raķete esot spējīga pārvarēt jebkuru pretgaisa aizsardzību.

Savukārt lielu ātrumu sasniegt spējīgais zemūdens aparāts var nest kodolgalviņu un tikt izmantots pret lidmašīnu bāzeskuģiem un bāzēm piekrastē, pavēstīja Krievijas prezidents.

Viņš arī atklāja, ka Krievija izmēģinājusi jaunu starpkontinentālo ballistisko raķeti «Sarmat», kuras darbības rādiuss un kodolgalviņu skaits pārsniedzot līdz šim sasniegto.

Putins skaidroja, ka līdz ar jauno ieroču radīšanu ASV vadītā NATO pretraķešu aizsardzības sistēma kļuvusi «nelietojama», turklāt tas faktiski arī nozīmējot galu, pēc Putina teiktā, Rietumu centieniem kavēt Krievijas attīstību.

«Nevienam pasaulē nekā tāda nav,» viņš uzsvēra. «Kādu dienu tas var rasties, bet līdz tam laikam mēs būsim attīstījuši kaut ko jaunu.»

Viens no jaunajiem ieročiem esot starpkontinentālā virsskaņas raķete «Avangard», kas uz mērķi var traukties ar ātrumu, kurš 20 reizes pārsniedz skaņas ātrumu un trāpīt «kā meteorīts, kā komēta».

Jauno ieroču, kuriem Rietumos līdzvērtīgu nav, attīstīšana bijusi reakcija uz ASV izstāšanos no Aukstā kara gadu līguma, ar kuru aizliegta pretraķešu aizsardzības sistēma, un ASV centieniem attīstīt pretraķešu aizsardzības sistēmas, skaidroja prezidents.

ASV Krievijas sūdzības ignorējušas, piebilda Putins.

«Neviens mūs neklausījās,» viņš sacīja. «Tagad jūsu mūs klausāties.»

Jaunie ieroči palīdzēs nodrošināt globālo stabilitāti un pārvilkt svītru centieniem vājināt Krieviju, pārliecināts ir Putins.

Vēl viena bruņojuma sistēma «Kinžal» jau ir izvietot Krievijas Dienvidu kara apgabalā.

Virsskaņas raķete, ar ko var tikt apbruņoti lidaparāti, var trāpīt mērķiem 2000 kilometru attālumā, sacīja Putins.