Pirms krievu algotņu neveiksmīgā uzbrukuma Sīrijā Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais Jevgēņijs Prigožins cieši kontaktējies ar Krievijas ministru un Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma amatpersonām, ceturtdien ziņoja ASV laikraksts «The Washington Post».

Pārtverta izlūkinformācija liecinot, ka Prigožins, kurš tiek saistīts ar Krievijas algotņiem Sīrijā, kādai Sīrijas amatpersonai esot teicis, ka saņēmis Krievijas ministra «atļauju» «ātrai un spēcīgai» iniciatīvai, vēstīja laikraksts, atsaucoties uz ASV izlūkdienestu ziņoto.

Pārtvertā saziņa parāda, ka Prigožins bijis personīgi iesaistīts uzbrukuma plānošanā un to janvāra beigās apspriedis ar vairākām Sīrijas amatpersonām, ieskaitot prezidenta lietu ministru Mansuru Fadlallu Azamu.

Vienlaikus notikusi saziņa starp Prigožinu un vairākām Kremļa amatpersonām, ieskaitot Krievijas prezidenta administrācijas vadītāju Antonu Vaino un viņa vietnieku Vladimiru Ostrovenko.

Saziņā ar sīriešiem Prigožins 30.janvārī «devis mājienu, ka viņam ir «labs pārsteigums» Asadam laikā starp 6. un 9.februāri». Viņš arī saņēmis Azama apliecinājumu, ka viņam par viņa darbu tiks samaksāts.

ASV izlūkdienesti nav komentējuši šīs ziņas, bet augsta administrācijas amatpersona norādīja laikrakstam, ka šī epizode esot satraucoša un pārsteidzoša bijusi Krievijas straujā distancēšanās no uzbrukuma.

Par Putina «pavāru» iesauktajam Prigožinam ASV varasiestādes izvirzījušas apsūdzības par iejaukšanos Savienoto Valstu 2016.gada prezidenta vēlēšanās.

Maskava pirmdien atzina, ka kaujās Sīrijā februārī ievainoti vairāki desmiti Krievijas pilsoņu, taču noliedza jebkādu atbildību par viņu darbībām.

ASV spēki 7.februārī Deir ez Zoras provincē deva triecienu kaujinieku formējumam, nogalinot vairākus simtus kaujinieku, un tiek ziņots, ka lielākā daļa no tiem bijuši krievu algotņi no Prigožina privātās militārās kompānijas «Vagner».

Krievijas laikraksts «Kommersant» pagājušajā nedēļā, atsaucoties uz anonīmu avotu Krievijas militārajās aprindās, vēstīja, ka krievu algotņi mēģinājuši sagrābt kurdu kontrolētus naftas un gāzes laukus. Turklāt Krievijas armijas vadība nav devusi atļauju operācijai un to vērtējusi kā bīstamu pašdarbību.

Krievijas armija paziņojusi, ka tai nav nekāda sakara ar šo uzbrukumu, un ASV pieņēmušas šo skaidrojumu.

ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss paziņojis, ka visa šī lieta ir «sarežģīta», tomēr atteicies sniegt tuvākus paskaidrojumus.

Ofensīva sākās 7.februāra vakarā aptuveni astoņus kilometrus uz austrumiem no Eifratas deeskalācijas līnijas, kad Asada pusē karojošie spēki raidīja šāviņus kurdu spēku štāba virzienā, bet «bataljona izmēra formējums, kas tika atbalstīts ar artilērijas, tanku, daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmu un mīnmetēju uguni, virzījās uz priekšu,» paziņojumā apliecināja ASV armijas pārstāvis sakariem ar presi pulkvedis Tomass Vīls.

ASV, kurām šajā štābā līdzās Sīrijas Demokrātisko spēku (QSD) karavīriem ir izvietoti konsultanti, atbildēja ar aviācijas un artilērijas uguni.

«Koalīcijas amatpersonas uzturēja regulārus sakarus ar Krievijas kolēģiem pirms šī izjauktā, neizprovocētā uzbrukuma, tā gaitā un pēc tā,» norādīja Vīls. Krievijas militārpersonas amerikāņiem apgalvojušas, ka krievu karavīru uzbrucēju vidū nav.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.