NATO pēdējā laikā ir daudz darījusi Lietuvas drošības garantēšanai un var teikt, ka Lietuva ir lielākā drošībā nekā jebkad, piektdien izteicies ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Tā viņš komentējis pirmā atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītāja Vītauta Landsberģa izteikumu, ka Lietuva šobrīd ir nedrošākā situācijā nekā pirms 27 gadiem - 1991.gadā, kad tā aizstāvēja savu neatkarību.

Kā norādījis ministrs, reaģējot uz Krievijas darbībām, Ziemeļatlantijas alianse operatīvi dislocējusi katrā no Baltijas valstīm un Polijā pa bataljona lieluma vienībai, kopskaitā aptuveni 4000 karavīru.

«Protams, var diskutēt par [šo spēku] apmēriem un visu citu, bet tas ir neparasti spēcīgs signāls ne tikai militārā, bet arī politiskā ziņā. (..) Tādēļ teikt, ka mēs esam lielākā drošībā nekā jebkad, arī būtu pareizi,» piebildis Linkevičs.

Vienlaikus Lietuvas ārlietu ministrs uzsvēris, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju.

«Mēs neesam tādi, kas vēlētu kādam sliktu vai dižotos sankciju valodā. (..) Sankcijas ir vienīgais līdzeklis, ko mēs lietojam, izdarot spiedienu uz Krieviju, lai panāktu, ka tā maina savu nostāju un vērtējumus,» viņš piebildis.

Kā ziņots, pretēju viedokli attiecībā uz Lietuvas drošības situāciju piektdien pauda Landsberģis.

«Esam tādā nedrošībā kā nekad, jo mainījušies apdraudējumi,» viņš sacīja, Lietuvas Brīvības aizstāvju dienas pasākumā Seimā tiekoties ar 1991.gada janvāra notikumu dalībniekiem.

Pēc viņa teiktā, «vecais agresors tuvojas bezprāta robežai, vairs nepastāv šķirtne starp tiešu un netiešu karu», tādēļ Lietuvas sabiedrībai ir jābūt gatavai aizsargāties arī pret netiešiem ikdienas uzbrukumiem, tostarp pret nemitīgu propagandu, un iestāties pret lietām, kas aizskar Lietuvas cieņu un godu. Kā vēl vienu šādu netiešu apdraudējumu Landsberģis minēja arī Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošo atomelektrostaciju.

«Ir daudz darīts, lai mēs vairs neatšķirtu, kur ir pretinieks. Viņš cenšas ielauzties mūsu apziņā, bet apziņai, šķiet, trūkst imunitātes, lai automātiski izlemtu - zinu, ka šis ir pretinieks, tādēļ pat neklausos, ko viņš saka, jo zinu, kas tas ir. Bet mērķis ir panākt, lai mēs pieņemtu vismaz kādu daļu melu, lai mēs justos vīlušies savā brīvībā, savā neatkarībā, savos sabiedrotajos, lai mēs sāktu apšaubīt pašu pretošanās nepieciešamību,» viņš norādīja.

Pieminot Astravjecas AES, ko Baltkrievija būvē aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, Landsberģis uzsvēra, ka šim projektam var būt postoša ietekme ne tikai tiešas katastrofas gadījumā. «Pastāv psiholoģiskā agresija - lai jūs zināt, ka karājaties mata galā, un tā, mata galā, arī dzīvojat. (..). Arī te nepieciešama pretestība no Lietuvas puses, un tā nedrīkst būt epizodiska vai daļēja. Nezinu, vai sabiedrība aptver, ka tai jābūt aktīvai, pastāvīgi par to jādomā un savai valdībai jāprasa - kādi būs jūsu turpmākie soļi,» viņš izteicās.