Eiropas Savienība (ES) piektdien mudināja Kosovu atteikties no plānotajiem grozījumiem kara noziegumu tiesas likumā. ES pārstāvniecība Kosovā paziņojumā piektdien apliecināja, ka ir ārkārtīgi satraukta par 43 Kosovas likumdevēju priekšlikumu atteikties no likuma par Īpašo palātu un Īpašo prokuratūru. ES mudina atsaukt šo plānu.

Likums tika pieņemts 2015.gadā, pakļaujoties ES un ASV spiedienam, lai panāktu, ka tiek izmeklētas apsūdzības par Kosovas atbrīvošanas armijas (UCK) 1998. un 1999. gada karā un pēc tam pret Kosovas serbiem pastrādātajiem noziegumiem.

Hāgā Nīderlandē bāzētā tiesa ir Kosovas juridiskās sistēmas daļa, un tās jurisdikcijai pakļauti aizdomās par kara noziegumiem turētie Kosovas pilsoņi.

Vadošās ES valstis un ASV jau iepriekš brīdinājušas Kosovu neatteikties no savām saistībām pret īpašo Hāgas tiesu kara noziegumu izmeklēšanai.

«Mēs aicinām visus Kosovas līderus (..) iestāties pret šo iniciatīvu un godīgi informēt Kosovas pilsoņus par nopietnajām negatīvajām sekām, tostarp Kosovas starptautiskajai un Eiroatlantiskajai integrācijai, ja Kosova turpinās iet pa šo ceļu,» teikts Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas un ASV kopīgajā paziņojumā.

«Īpašās palātas izveidošana bija vienīgais ceļš Kosovai, kā demonstrēt tās uzticību (..) likuma varai un turpināt saņemt starptautisko atbalstu,» norādīts paziņojumā.

Ar ES finansējumu Hāgā sākusi darbu īpaša tiesa, kas izskatīs Šveices izmeklētāju apgalvojumus, ka UCK komandieri Kosovas un Serbijas kara laikā 1998.gadā un 1999.gadā tirgojušies ar serbu gūstekņu iekšējiem orgāniem.

Tiesa sāka darbu pagājušajā gadā un drīzumā nāks klajā ar pirmajiem spriedumiem.

Premjerministra Ramuša Haradinaja vadītā partija Alianse Kosovas nākotnei (AAK) decembrī mēģināja panākt, ka tiek anulēts likums, ar kuru nostiprināta Kosovas sadarbība ar šo tiesu.

Lai gan AAK iniciatīva parlamentā neieguva pietiekamu atbalstu, ES valstis un ASV bažījas, ka AKK janvārī varētu mēģināt vēlreiz.

Haradinajs 4.janvārī paziņoja, ka bija noskaņots pret šo tiesu gan tad, kad atradās opozīcijā, gan tagad, kad ieņem premjerministra amatu. Viņš uzsvēra, ka negatavojas nevienam pielāgoties.

Viņa brālis, parlamenta loceklis Dauts Haradinajs izteicās vēl agresīvāk, paziņojot, ka tiesas «pirmais arests» pamudinās UCK kaujiniekus uz vardarbīgu pretošanos.

Decembrī strīdā par Hāgas īpašo tiesu iesaistījās arī Kosovas prezidents Hašims Tači, apžēlojot piecus vīriešus, kuriem Kosovā bija piespriests ieslodzījums par kāda bijušā serbu spēku karavīra ģimenes nogalināšanu 2001.gadā.

Domājams, ka gan Dauts Haradinajs, gan Tači varētu tikt apsūdzēti īpašajā Hāgas tiesā.