Korsikas reģionālo vēlēšanu otrajā kārtā svētdien pārliecinošu uzvaru izcīnījuši nacionālisti, nostiprinot savu kontroli pār šo Francijas Vidusjūras salu.

Žila Simeoni vadītā nacionālistu alianse «Pe a Corsica» («Par Korsiku») reģionālās asamblejas vēlēšanu otrajā kārtā saņēmusi 56,5% balsu, pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas svētdien ziņoja Francijas mediji.

Nacionālisti vēlēšanās konkurēja ar diviem centriski labēju partiju sarakstiem un Francijas prezidenta Emanuela Makrona atbalstītājiem.

Vēlēšanu otrajā kārtā piedalījās 52,6% balsstiesīgo.

Pirmajā reģionālo vēlēšanu kārtā pirms nedēļas nacionālistu saraksts saņēma 45% balsu.

Vēlēšanu rezultāti netiek uzskatīti par pārsteidzošiem. Korsikā dzīvo 330 000 iedzīvotāju. Salas autonomiju aizstāvošie spēki bija apvienojušies ar neatkarības atbalstītājiem, lai otrajā kārtā gūtu vairākuma atbalstu.

Vēlēšanu rezultāti stiprinās nacionālistu pozīcijas, cenšoties no Parīzes panākt lielāku autonomiju. Simeoni gan uzsvēris, ka neplāno tuvākajā laikā censties panākt salas neatkarību.

«Korsika nav Katalonija,» viņš novembrī paziņoja Francijas laikrakstā «Le Monde». Nacionālisti vēloties trīs gadu laikā panākt vienošanos ar Parīzi par lielāku autonomiju, kas spēkā stātos desmit gadu laikā.

Nacionālisti vēlas, lai līdzās franču valodai arī korsikāņu valodai tiktu piešķirts oficiālas valodas statuss. Viņi arī grib ar radikālo separātistu grupējumu Korsikas Nacionālā atbrīvošanās fronte (FLNC) saistīto ieslodzīto amnestiju.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums korsikāņu vēlas palikt Francijas sastāvā.

Mēreno nacionālistu politiskā ietekme pieaugusi īpaši pēc FLNC atbruņošanās 2014.gadā. Pēc reģionālajām vēlēšanām 2015.gadā Simeoni ar sabiedrotajiem Korsikā nāca pie varas.

Nav zināms, kā Parīze reaģēs uz Korsikas prasībām. Simeoni ir norādījis, ka Makrons nav bijis īpaši ieinteresēts Korsikas centienos panākt lielāku autonomiju.