Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome trešdien atbalstīja grozījumus, kas ļauj jebkuru ārvalstu mediju pasludināt par «ārvalstu aģentu», tādā veidā reaģējot uz ASV vēršanos pret Kremļa raidorganizāciju RT.

Parlamenta apakšpalāta Valsts dome atbalstīja grozījumus mediju likumā, kas ļauj «ārvalstu aģenta» statusu piemērot medijiem, kuri saņem finansējumu no ārvalstīm, vēstīja ziņu aģentūra «RIA Novosti».

Atbilstoši 2012.gadā pieņemtajam likumam «ārvalstu aģenta» statusu varēja piemērot nevalstiskajām organizācijām.

Jaunie grozījumi par «ārvalstu aģentiem» ļauj atzīt, piemēram, radiostacijas «Radio Free Europe/Radio Liberty» («Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība») un «Voice of America» («Amerikas Balss»), kas saņem finansējumu no ASV.

Grozījumi Krievijas valdībai dod pilnvaras noteikt, kurus medijus atzīt par ārvalstu aģentiem, norādīja Valsts domes Informācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Levins.

Viņš uzsvēra, ka jaunie grozījumi dos Krievijai tādas pašas iespējas, kādas ir ASV valdībai, vēršoties pret RT.

«Es vēlētos cerēt, ka tas tiks izmantots tikai vienu reizi un vairāk vajadzības pēc atbildes rīcības nebūs,» viņš piebilda.

No 450 Valsts domes deputātiem jaunos grozījumus atbalstīja 409 likumdevēji, lai arī neviens nebalsoja pret un arī neatturējās, vēstīja valsts ziņu aģentūra TASS.

Valsts domes spīkera vietnieks Pjotrs Tolstojs paziņoja, ka jaunos grozījumus pieņemt «spieda» Savienoto Valstu rīcība.

«Lēmumu mēs pieņēmām spiestā kārtā, neviens no mums nevēlējās pieņemt šādu lēmumu, un tas nepavisam mūsu valstī neietekmēs vārda brīvību,» viņa teikto citēja aģentūra «RIA Novosti».

Grozījumiem vēl jāgūst atbalsts parlamenta augšpalātā Federācijas padomē, bet pēc tam tie jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Daudzas nevalstiskās organizācijas, kas tikušas pakļautas 2012.gada likuma normām, bijušas spiestas pārtraukt darbību.

RT pirmdien paziņoja, ka pēc ASV Tieslietu ministrijas prasības ir reģistrējusies ārvalstu aģenta statusā.

Vašingtona uzskata RT par Maskavas propagandas ruporu un bija lūgusi tai reģistrēties kā ārvalstu aģentam saskaņā ar ārvalstu aģentu reģistrācijas likumu, kas attiecas uz lobijiem un juristiem, kas pārstāv ārvalstu politiskās intereses.

Notiek izmeklēšana arī par ASV prezidenta Donalda Trampa bijušā padomnieka nacionālās drošības jautājumos Maikla Flinna saistību ar RT.

Atvaļinātais ģenerālleitnants Flinns 2015.gadā saņēma 33 000 ASV dolāru par piedalīšanos RT banketā, kur viņš sēdēja pie galda līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Sociālais tīkls «Twitter» pagājušajā mēnesī paziņoja, ka aizliedz RT un raidorganizācijas «Sputnik» reklāmas, šādi reaģējot uz ASV izlūkdienesta konstatēto, ka šie mediji ASV prezidenta vēlēšanu gaitā 2016.gadā izplatījuši maldīgu informāciju.