Pēdējā gada laikā aktualizējusies nozīmīga digitālā laikmeta problēma - interneta hakeru, troļļu un provokatoru iejaukšanās vēlēšanu procesā. Zviedrijā, kur 2018.gadā gaidāmas vēlēšanas, sākusies gatavošanās iespējamajam sabiedrības šķelšanas un dezinformācijas uzliesmojumam, jo tā varētu kļūt par «post-patiesības informācijas kara» nākamo upuri, norāda portāla «The Local» žurnāliste Emma Lefgrena.

2009.gadā tika izveidota Zviedrijas Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju aģentūra (MSB) - Aizsardzības ministrijas pakļautībā esoša institūcija, kas nodarbojas ar krīzes situāciju risināšanu. Kopš šā gada sākuma MSB analizē ārvalstu propagandas kampaņu draudus.

Tas sākās 2014.gadā, kad MSB globālā monitoringa un analīzes nodaļas vadītājs Mikaels Tofvesons sekoja ziņām par to, kā bruņoti karavīri nemarķētās uniformās ieņem Krimas militārās bāzes, kamēr Krievija noliedza savu saistību ar notiekošo. «Eiropā kaut kas notika. Viena valsts iebruka citā valstī un meloja par to.

Visi diskutēja par to, vai tā ir vai nav šī valsts, un viņi teica - tie neesam mēs. Vēlāk gan atzina, ka tie bija viņi, bet ko tas nozīmēja? To, ka visi diskutēja, vai tā ir taisnība vai arī ne, bet šīs diskusijas nekā neietekmēja viņu plānus pārņemt varu reģionā,» norāda Tofvesons. «Mēs sapratām, cik spēcīga ir šī taktika.»

Pēdējos gados Zviedrijā aktivizējusies viltus ziņu sērga. 2015.gadā sociālajos medijos parādījās it kā Zviedrijas amatpersonu parakstītas vēstules par ieroču tirgošanu Ukrainai un gatavību piesegt kara noziegumus, lai aizsargātu Ukrainas intereses. Par tām ziņoja «CNN iReport» un Krievijas televīzija. Taču abi dokumenti izrādījās viltojumi.

Pirms «Brexit» referenduma internetā parādījās viltus ziņa par ietekmīga politiķa darbošanos pret eiroskeptiķiem. Ziņa bija veidota tā, lai izskatītos, ka to publicējis zviedru laikraksts DN, un tā tika pārpublicēta vairākos ārvalstu interneta medijos angļu un krievu valodā. «[Ziņā] bija daudz valodas kļūdu, «Google Translate» no sākuma līdz beigām. Taču tiem, kas nesaprot zviedru valodu, kā daudzi briti, noformējums izskatījās ticams. Tā tika izveidota, lai sadusmotu britus un ietekmētu balsojumu,» uzskata Tofvesons.

Lai arī Krievija noliedz iejaukšanos citu valstu vēlēšanās, Zviedrijas drošības policija to uzskata par nopietnu draudu valstij. Tā apsūdzējusi Krieviju spiegošanā un mēģinājumos ietekmēt sabiedrības viedokli Zviedrijā.

«Ir piemēri ne vien no ASV vēlēšanu kampaņas, bet arī priekšvēlēšanu notikumiem Vācijā un Francijā. Krievija tikusi atklāti identificēta. Nekas neliecina, ka nākotnes vēlēšanas Zviedrijā noritēs gludi. Tieši otrādi, mēs jau esam uzgājuši acīmredzamus ietekmēšanas mēģinājumus,» šogad sacīja Zviedrijas premjers Stēfans Levēns.

Jau atmaskotas vairākas tā saucamās «troļļu fermas», kas nodarbojas ar propagandas izplatīšanu. Piemēram, troļļi publicēja ziņu, kas bija balstīta uz īstu notikumu - vandālismu Kristianstades baznīcā. Troļļu izplatītajā ziņā bija rakstīts, ka to pastrādājuši bēgļi-musulmaņi, kaut patiesībā vaininieki bija zviedru narkomāni. Taču viltus ziņu jau bija pārpublicējušas «Facebook» lapas ar vairāk nekā desmit miljoniem sekotāju - domājams, ka daudzi no viņiem patiesību tā arī neuzzināja. Laikraksts DN vēlāk izpētīja, ka «pīli» palaida troļļu ferma Maķedonijā.

Vislielākais drauds ir nevis pilnīgi izdomājumi, bet gan patiesi fakti, ko viltus ziņu ražotāji sagroza un izmaina teju līdz nepazīšanai, uzsver «The Local».

Viltus ziņas un uzpūsti virsraksti par Zviedriju parādījušies ārvalstu medijos, tai skaitā Krievijas kanālos un tādos galēji labēji noskaņotos ASV portālos kā «Breitbart» un «InfoWars». Daži no tiem - Zviedrija ir Eiropas izvarošanu galvaspilsēta, tajā aizliegtas Ziemassvētku lampiņas, vilcienos vairs nedrīkst ēst bekonu un tamlīdzīgi.

«Šīs ziņas parasti ir par neefektīvu sabiedrību, sliktiem līderiem, koordinācijas trūkumu. Mēs esam pagrimuši! Šī ir slima sabiedrība - tādu iespaidu viņi grib radīt,» norāda Tofvesons. «Būtu labi, ja šī valsts beigtu to darīt - jo mēs domājam, ka aiz tā stāv kāda valsts. Bet ir grūti atrast vainīgos, jo pastāv mediju aģentūru, «Twitter» lietotāju un citu vārda brīvības subjektu filtrs.» Tofvesons gan atsakās minēt vārdā kādu konkrētu valsti vai mediju.

Taču viņš norāda, ka nepatiesās informācijas burbulī viss sajaucies vienkopus - kā organizētas dezinformācijas kampaņas, tā arī «klikšķu mednieki» un tendencioza žurnālistika ar uzpūstiem virsrakstiem.

Gatavojoties 2018.gada vēlēšanām, kas notiks trīs gadus pēc rekordliela bēgļu skaita uzņemšanas Zviedrijā, vispolarizējošākie temati nav tālu jāmeklē - tie saistīti ar imigrāciju un noziedzību. Valstī jau bijuši vairāki gadījumi, kad nepatiesas ziņas izraisījušas lielu ažiotāžu. Piemēram, kāds pret imigrāciju noskaņots «Facebook» lietotājs publicēja fotogrāfiju ar vecu sievieti «Stīnu», uz kuras sejas bija pamatīgi zilumi, un apgalvoja, ka to sirmgalvei nodarījuši patvēruma meklētāji Stokholmas piepilsētā. Taču patiesībā attēls bija ņemts no 2014.gada raksta par 95 gadus vecu sievieti, kura bija nokritusi pa ceļam uz tualeti, jo negribēja traucēt pansionāta darbiniekus, lūdzot tiem palīdzību. Sieviete nomira pirms trim gadiem, un viņas ģimene iesūdzējusi tiesā vīrieti, kurš izmantoja viņas fotogrāfiju.

Vēl viens piemērs ir stāsts par «zilacaino zviedru puiku», kuru musulmaņi it kā esot piekāvuši viņa acu krāsas dēļ. Taču patiesībā attēlā redzama maza meitenīte no Velsas, kurai 2008.gadā uzbruka ģimenes suns. Taču mīts par blondo, zilacaino puiku internetā ik pa laikam parādās jau kopš 2013.gada.

Dažkārt viltus ziņas nonāk arī respektablos medijos. 2016.gadā viens no Zviedrijas lielākajiem laikrakstiem «Aftonbladet» publicēja viedokļa rakstu, ko it kā bija parakstījis «Tobiass Lāgerfelds, jurisprudences students Stokholmas Universitātē un brīvprātīgais organizācijā «Refugees Welcome»». Rakstā bija aizstāvēta ideja piešķirt patvēruma meklētājiem un nedokumentētajiem migrantiem tiesības balsot Zviedrijas vēlēšanās, rosinot asas debates un viedokļu sadursmes. Taču izrādījās, ka tāda Lāgerfelda nemaz nav, un «Aftonbadet» raksta autoru identificēja kā krievu imigrantu, kurš kā pašnodarbinātais rakstīja vairākām mediju organizācijām Zviedrijā un tolaik darbojās Zviedrijas demokrātu partijā. Vīrietis, kurš izmanto pseidonīmu Jegors Putilovs, noliedza saistību ar viltus viedokļa rakstu, taču, kad drošības eksperti sāka paust bažas par viņa aktivitātēm, viņam nācās pamest darbu Zviedrijas parlamentā.

Zviedrija sākusi cīņu ar dezinformācijas sērgu. Valdība gatavo priekšlikumu jau sākumskolā mācīt par to, kā atšķirt uzticamas ziņas no meliem. Vairākas lielas zviedru mediju kompānijas apvienojušas spēkus, lai izveidotu jaunu digitālu platformu cīņā pret viltus ziņām. MSB tikmēr sastrādājas ar Zviedrijas vēlēšanu aģentūru, drošības policiju un valsts policiju, lai pirms vēlēšanām apzinātu sistēmas trūkumus.

Lai apturētu viltus ziņu un «klikšķināmo» virsrakstu izplatību, jāsāk ar interneta un sociālu tīklu lietotājiem.

Pirms ziņas pārpublicēšanas jāpārliecinās, ka ziņas avots ir uzticams (un jāpatur prātā, ka arī respektabli mediji var kļūdīties), un jāpārdomā ne tikai tas, kas rakstā pateikts, bet arī - kas paliek nepateikts, norāda «The Local».