Dānija apsver iespēju pieņemt likumu, kas drošības apsvērumu dēļ valsts teritorijā varētu bloķētu Krievijas gāzesvada projektu «Nord Stream 2».

Dānijas parlamentā ceturtdien apspriestais likumprojekts, ko atbalsta likumdevēju vairākums, varētu apdraudēt «Nord Stream 2» projekta realizāciju.

Jaunais likums spēkā varētu stāties nākamā gada 1.janvārī, un tas ļautu Dānijai izvērtēt, vai tās teritoriālos ūdeņus šķērsojošie projekti ir savienojami ar Dānijas ārpolitikas, drošības un aizsardzības interesēm.

Transporta un enerģētikas ministrija vairs nepieņemtu šādus lēmumu viena pati, un Dānijas varasiestāžu veto dotu maz iespēju pārsūdzībai.

«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Projekts izmaksās gandrīz 10 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.

Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu ar savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada risku koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā.

Arī Baltijas valstu amatpersonas «Nord Stream 2» vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.