ASV Tieslietu ministrija pieprasījusi Kremļa raidorganizācijai «Russia Today» (RT) reģistrēties kā ārvalstu aģentam, pastiprinot spiedienu uz šo mediju grupu, ko Vašingtona un arī citas civilizētās valstis uzskata par Maskavas propagandas instrumentu.

Kompānijai, kura nodrošina pakalpojumus raidorganizācijas kanālam «RT America», esot paziņots, ka tai jāreģistrējas atbilstoši Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumam, kas attiecas uz ārvalstu intereses pārstāvošiem lobistiem un juristiem, atklāja RT.

RT «konsultējas ar mūsu juristiem un izskata prasību», aģentūrai AFP otrdien paziņoja raidorganizācijas preses pārstāve Anna Belkina.

Raidorganizācijas interneta vietnē RT galvenā redaktore Margarita Simonjana nosodīja ministrijas soli, kas ietilpstot ASV «karā» pret Krievijas medijiem.

«ASV isteblišmenta pret mūsu žurnālistiem vestais karš ir domāts sapņainajiem ideālistiem, kuri joprojām tic vārda brīvībai. To apglabājuši tie, kuri to izgudroja,» viņa sacīja.

Maskavā bāzētā raidorganizācija atrodas uzmanības centrā, turpinoties izmeklēšanai par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā.

Šobrīd notiek izmeklēšana arī par ASV prezidenta Donalda Trampa bijušā padomnieka nacionālās drošības jautājumos Maikla Flinna saistību ar RT.

Atvaļinātais ģenerālleitnants Flinns 2015.gadā saņēma 33 000 ASV dolāru par piedalīšanos RT banketā, kur viņš sēdēja pie galda līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Ziņojumā par Krievijas iejaukšanos prezidenta vēlēšanu procesā

ASV izlūkdienesti RT janvārī nosauca par «Kremļa galveno starptautiskās propagandas mediju».

1938.gadā pieņemtais Ārzemju aģentu reģistrācijas likums tika izstrādāts, lai Otrā pasaules kara priekšvakarā apkarotu nacistiskās Vācijas propagandu. Likums ir domāts, lai viestu skaidrību par ārvalstu intereses pārstāvošiem lobistiem.

Likums tomēr netiek attiecināts uz ASV un ārvalstu mediju organizācijām, tomēr Tieslietu ministrijas koncentrēšanās uz RT pakalpojumus sniedzošo kompāniju varētu būt mēģinājums apiet šo noteikumu.

Tieslietu ministrijas solis tiek sperts brīdī, kad ASV valdība apkaro no Krievijas medijiem nākošās viltus ziņas, kas vērstas uz iejaukšanos ASV iekšpolitikā.

ASV mediji vēsta, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklē Krievijas ziņu aģentūras «Sputnik» darbību.

Vašingtonā bāzētais žurnālists Endrū Feinbergs, kurš strādājis «Sputnik», atklāja, ka viņu 1.septembrī nopratinājuši FIB aģenti.

Aģenti vēlējušies uzzināt, vai «Sputnik» drīzāk nedarbojas kā ārvalstu aģents un lobijs, nevis tipiska ziņu aģentūra.

«Sputnik» «redakcionālajā procesā ir nepārprotamas atšķirības», norādīja Feinbergs. «Viņu žurnālistika nav tāda kā «bona fide» (labā ticībā balstītas) ziņu aģentūras žurnālistika,» viņš piebilda.

Vašingtonas uz Krievijas medijiem izdarītais spiediens gan raisījis bažas, ka ASV mediji vai pat vietējie žurnālisti Krievijā varētu saskarties ar šā procesa negatīvajām sekām.

Ņujorkā bāzētās Žurnālistu aizsardzības komitejas (CPJ) pārstāve Kortnija Radča pauda bažas, ka šo Vašingtonas lēmumu «varētu izmantot Krievijas varasiestādes, lai pamatotu savu represīvo mediju politiku».

«Krievija jau tagad pamatīgi cenzē savu informācijas telpu, tostarp dažus no tās ievērojamākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem nosaucot par ārvalstu aģentiem, tādā veidā cenšoties viņus deleģitimēt un nozākāt,» viņa piebilda.