Kamēr citviet pasaulē izceļas skandāli un tiek prasīti paskaidrojumi, kad atklātībā nāk ziņas par algu nevienlīdzību, Norvēģijā šādu problēmu nav. Jo ikviens ar dažu klikšķu palīdzību var uzzināt, cik nopelna kolēģis vai kaimiņš, – šī informācija ir publiska. Vai šāds caurspīdīgums iedzīvotājiem nāk par labu?

Savulaik dati par visu Norvēģijas iedzīvotāju ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem glabājās sējumos, ko ikviens varēja izpētīt bibliotēkā, vēsta raidorganizācija BBC. Kopš 2001.gada šī informācija brīvi pieejama internetā.

«Daudziem tā kļuva par tīru izklaidi,»

norāda bijušais laikraksta «Verdens Gang» ekonomikas ziņu redaktors Toms Stāvi.

Caurspīdīgums ir svarīgs, jo norvēģi no algām maksā augstus nodokļus – vidēji 40,2%, kamēr vidējais nodokļu slogs Eiropas Savienībā (ES) ir 30,1%.

«Kad tik daudz jāmaksā, tu gribi būt drošs, ka arī visi pārējie maksā un ka nauda tiek izmantota jēgpilni,» skaidro žurnālists.

«Mums jāuzticas un jābūt pārliecinātiem par nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmu.»

Citiem vārdiem sakot, šī uzticēšanās ir svarīgāka nekā skaudība vai sāncensība darbinieku vidū. Turklāt daudzos sektoros atalgojumu nosaka kolektīvas vienošanās, kā rezultātā atalgojuma atšķirības viena un tā paša darba veicējiem ir minimālas. Pasaules ekonomikas foruma reitingā Norvēģija ierindota kā trešā valsts pasaulē, kurā vīriešiem un sievietēm ir visvienlīdzīgākais atalgojums.

Lai arī draugu un kolēģu algas, visticamāk, lielus pārsteigumus nesagādā, Stāvi un vairāki viņa domubiedri mudināja valdību ieviest mērus, lai ierobežotu pilsoņu ziņkārību. Kopš 2014.gada informācijai var piekļūt, tikai izmantojot nacionālo identifikācijas numuru, un ikviens iedzīvotājs var redzēt, kurš meklējis informāciju par viņa ienākumiem.

«Meklējumu skaits nokritās līdz apmēram desmitajai daļai no tā apjoma, kas bija iepriekš. Domāju, ka tas pielika punktu lūriķu mentalitātei,» teica Norvēģijas ienākumu dienesta vadītājs Kristians Holte.

Norvēģijā ir apmēram trīs miljoni nodokļu maksātāju. 2013.gadā dati par citu cilvēku ienākumiem tika apskatīti 16,5 miljonus reižu. Pēc stingrāko noteikumu ieviešanas meklējumu skaits sarucis līdz diviem miljoniem gadā. Nesenā aptaujā 92% respondentu teica, ka nemeklējot informāciju par draugu, ģimenes locekļu un paziņu ienākumiem.

Skolotāja Hege Glada no Oslo atceras, ka viņas bērnībā pieaugušie esot stāvējuši rindās, lai bibliotēkā varētu uzmest aci «milzīgajai, biezajai» grāmatai, kas iznāca reizi gadā. «Mans tēvs bija viens no viņiem. Mājās viņš atnāca sliktā omā, jo mūsu pārtikušais kaimiņš bija uzrādījis nelielus ienākumus, nebija deklarējis aktīvus un, kas vissliktāk, nodokļos maksāja ļoti maz,» viņa stāstīja.

Skolotāja norāda, ka atbalsta Norvēģijā valdošo caurspīdīgumu šajos jautājumos, taču dažkārt skolā turīgo vecāku bērni mēdzot apcelt nabadzīgākos klasesbiedrus pēc tam, kad internetā salīdzinājuši vecāku ienākumus.