Venecuēlas opozīcijas svētdien rīkotajā neoficiālajā referendumā, kurā pilsoņi tika aicināti paust atbalstu vai noraidīt kreisā prezidenta Nikolasa Maduro plānu ievēlēt asambleju, kas pārstrādātu valsts konstitūciju, piedalījušies gandrīz 7,2 miljoni cilvēku, paziņojuši organizatori.

Balsstiesīgo Venecuēlas pilsoņu skaits ir apmēram 19,5 miljoni.

Pirmdien paredzēts publiskot referenduma rezultātus, taču gaidāms, ka absolūtais vairākums dalībnieku būs nobalsojuši pret Maduro plānu.

Venecuēla «deva nepārprotamu vēstījumu valsts valdībai un pasaulei», sacīja Venecuēlas Centrālās universitātes prezidente Sesīlija Garsija Aroča, informējot par nobalsojušo skaitu. Viņa piebilda, ka Venecuēlā nobalsojuši apmēram 6,5 miljoni cilvēku, bet aptuveni 700 000 nobalsojuši ārzemēs.

«Mēs negribam būs Kuba, mēs negribam būt valsts bez brīvības,» sacīja opozīcijas kontrolētā Venecuēlas parlamenta prezidents Hulio Borhess.

Jau ziņots, ka Venecuēlā svētdien notika opozīcijas rīkots balsojums, kurā pilsoņi varēja paust atbalstu vai noraidīt Maduro plānu ievēlēt asambleju, kas pārstrādātu valsts konstitūciju.

Tā kā šis balsojums notika bez varasiestāžu atbalsta, tam ir tikai simboliska nozīme.

Visā valstī bija atvērti 14 300 balsošanas iecirkņi, no kuriem daudzi bija vienkārši uz ietves izvietoti galdi vai arī atradās teltīs.

Galvaspilsētā Karakasā pie viena no iecirkņiem uzbrucēji uz motocikliem atklāja uguni uz cilvēkiem, kas stāvēja rindā pēc biļeteniem, nogalinot 61 gadu vecu sievieti un trīs cilvēkus ievainojot. Opozīcija paziņoja, ka uzbrucēji bijuši Maduro atbalstītāji.

Prezidenta Maduro atbalstītāji svētdien notikušo balsojumu boikotēja, savukārt opozīcija ir aicinājusi boikotēt 30.jūlijā paredzētās Konstitucionālās asamblejas vēlēšanas, kurās paredzēts ievēlēt asamblejas 545 locekļus.

Valdība ir paziņojusi, ka lūgs Augstākajai tiesai anulēt opozīcijas rīkotā referenduma rezultātus. Maduro svētdienas balsojumu nodēvējis par «opozīcijas partiju iekšēju konsultatīvu pasākumu».

Opozīcijas spēki aicina gāzt no amata Maduro, viņu vainojot ekonomikas krīzē, kuras dēļ valstī ir pārtikas produktu, medikamentu un citu pamatpreču deficīts. Valsti regulāri notiek vardarbīgi pret valdību vērsti protesti, kurus apspiežot, nogalināti desmitiem protestētāju.