Irānā šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās pašreizējais valsts galva Hasans Ruhani sacenšas ar konservatīvo garīdznieku Ebrahimu Raisi.

Relatīvi mērenais Ruhani pēdējos četros gados ir centies panākt valsts starptautiskās izolācijas izbeigšanu, kas 2015.gadā vainagojās ar starptautisko vienošanos par valsts kodolprogrammu.

Tomēr šos panākumus apdraud ASV prezidenta Donalda Trampa draudi anulēt vienošanos, kā arī nedēļas nogalē plānotā Trampa vizīte Saūda Arābijā, kas ir Irānas galvenā pretiniece reģionā.

Raisi ir paziņojis, ka atbalsta kodolvienošanās saglabāšanu, tomēr vainoja Ruhani par pārlieku uzticēšanos Rietumiem.

«Mēs ienaidnieka priekšā nedrīkstam izrādīt nekādu vājumu,» televīzijas debašu laikā paziņoja 56 gadus vecais Raisi.

Trešdien, kas bija kampaņas pēdējā diena, desmiti tūkstoši irāņu apmeklēja abu kandidātu atbalsta mītiņus valsts otrajā lielākajā pilsētā Mešhedā, Irānas ziemeļaustrumos.

Ruhani meta izaicinājumu šīs svētās pilsētas reliģiskajām varasiestādēm, atļaujot rīkot koncertu mītiņa laikā. Tikmēr Teherānā gados jaunie Ruhani atbalstītāji izplatīja pēdējās skrejlapas.

Vēlēšanas lielā mērā pārvērtās sacīkstē starp Ruhani un Raisi, kad šonedēļ no cīņas izstājās konservatīvais Teherānas mērs Mohammads Bagers Kalibafs un reformists Ešaks Džahangiri, lai tādā veidā stiprinātu attiecīgi Raisi un Ruhani pozīcijas.

Vēlēšanās kandidē arī bijušais konservatīvais kultūras ministrs Mostafa Mirsalims un reformām labvēlīgi noskaņotais bijušais viceprezidents Mostafa Hašemitaba.

Ruhani ir centies vēlēšanas atspoguļot kā cīņu starp lielākām pilsoniskām brīvībām un «ekstrēmismu», un neoficiālās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka viņš pirms vēlēšanām ir uzskatāms par favorītu.

Tomēr 68 gads vecais garīdznieks saskāries ar daudz sīvāku vēlēšanu kampaņu, nekā tika domāts vēl pirms pāris mēnešiem. Konservatīvie ir kritizējuši Ruhani sniegumu ekonomikā, norādot, ka viņa diplomātiskie centieni ir maz palīdzējuši, lai apkarotu nabadzību un bezdarbu.

Pirms iesaistīšanās cīņā par prezidenta amatu Raisi nebija labi zināms plašākai sabiedrībai. Viņš ilgstoši darbojās Irānas tieslietu sistēmā, ieņemot arī ģenerālprokurora amatu.

Raisi ir Irānas augstākajam vadītājam ajatollam Ali Hamenei tuvs sabiedrotais, un tiek uzskatīts, ka viņš bauda drošības spēku atbalstu. Raisi atbalsta patstāvīgāku «pretošanās ekonomiku», nevis paļaušanos uz ārvalstniekiem.

Raisi arī centies pārliecināt strādnieku šķiras vēlētājus, solot lielāku finansiālu atbalstu, kā arī norādot uz savu kā pravieša Muhameda tiešā pēcnācēja statusu.

Tikmēr Ruhani ir norādījis, ka viņam vajag vairāk laika, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli valstī.

«Pusceļā mēs negriežamies atpakaļ,» viņš uzsvēra vēlētājiem.

Viņš ir solījis strādāt, lai panāktu, ka Irānai tiek atceltas atlikušās, ar kodolprogrammu nesaistītās ASV ieviestās sankcijas, kas traucējušas Teherānai noslēgt tirdzniecības līgumus ar Eiropas un Āzijas valstīm.

ASV Finanšu ministrija trešdien noteica jaunas sankcijas pret Irānu tās ballistisko raķešu programmas dēļ, tomēr nolēma atkārtoti neieviest sankcijas saistībā ar Irānas kodolprogrammu, kā to paredz starptautiskā vienošanās.

Lai arī irāņi lielākoties atbalstīja spriedzes mazināšanu attiecībās ar Rietumiem, tomēr ekonomiskās grūtības ir iedragājušas morāli.

Bezdarba līmenis ir sasniedzis 12,5%, bet jauniešu vidū tas ir gandrīz 30%. Daudziem citiem ir grūtības sagādāt iztiku vai arī nav kārtīga darba.

Ruhani ir uzsvēris, ka ekonomiskās grūtības mantoja no bijušā Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada, kurš augsto amatu ieņēma no 2005. līdz 2013.gadam.

Ahmadinedžadam kandidēt prezidenta vēlēšanās šogad liedza Irānas Aizbildņu padome.

Tas atstājis tukšuma sajūtu daudziem strādnieku šķiras vēlētājiem, kuri ar labpatiku atceras Ahmadinedžada valdīšanas laikā piedzīvoto būvniecības bumu, naudas pabalstus un aso retoriku.

Vēlētāju apātiju par draudu uzskata islāma režīms, kas augstu vēlētāju aktivitāti ik pēc četriem gadiem uzskata par savas leģitimitātes apliecinājumu.

Augsta vēlētāju aktivitāte ir vajadzīga, lai parādītu, ka islāma režīms joprojām ir populārs, uzsvēris Hamenei.

«Saskaroties ar ienaidnieku, tautai jāizrāda sava apņēmība un miers,» trešdien paziņoja Irānas augstais līderis.

Neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, daudziem vēlētājiem, īpaši turīgākajiem pilsētniekiem, patīk Ruhani solījums panākt lielākas sabiedriskās brīvības.

Ruhani ir arī vērsis uzmanību uz Raisi darbību prokurora amatā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad daudziem disidentiem tika izpildīts nāvessods.

«Irānas tautai vajadzētu vēlreiz paziņot, ka viņi neatbalsta tos, kas pēdējos 38 gadus tikai aicinājuši izpildīt nāvessodus,» viņš uzsvēra, atsaucoties uz 1979.gadā notikušo revolūciju.

«Mēs esam pieteikušies šīm vēlēšanām, lai vardarbības un ekstrēmisma praktizētājiem pateiktu, ka jūsu laiks ir beidzis,» paziņoja prezidents.