Domājams, ka dzīvnieku aizliegšana cirkā ir tikai viena no pirmajām lietām, kas panāktas, nepiekāpīgi aizstāvot savas intereses, taču nākotnē ar aktīvu sabiedrības līdzdalību ir iespējams panākt vēl daudz vairāk gan dzīvnieku tiesību aizsardzībā, gan citās jomās, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Dzīvnieku brīvība» valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.

Pēc viņa teiktā, «cirks ir tikai sākums», un jācer, ka citi ņems piemēru no «Dzīvnieku brīvības» aktīvās iesaistīšanās, lai panāktu, ka likumdevējs ieklausās.

Komentējot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pausto pretestību dzīvnieku aizliegšanai cirkā, Andersons atbildēja, ka, pēc viņa domām, minētajā komisijas sēdē sadūrās divas vērtību sistēmas - tradicionālā un atvērtā. «Deputāti domāja, ka mēs komisijā sēžam un mums ir teikšana. Kā mēs gribam pasauli būvēt, tā mēs būvējam. Izrādījās, ka darīšana ir ar visu Saeimu un ar tautas interesēm,» sacīja Andersons.

Uz jautājumu, vai biedrībai nav bažu, ka Valsts prezidents likumprojektu par dzīvnieku aizliegšanu cirkā varētu atgriezt parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, Andersons atbildēja, ka, viņaprāt, tam nav pamata. «Saeimā ir trīs lasījumos nobalsots. Ir skaidri pateikts, ka mēs negribam savvaļas dzīvniekus cirkā.»

Komentējot biedrības aktīvo piketu un protestu rīkošanu, Andersons pauda viedokli, ka citiem no tā būtu tikai jāmācās. «Saeimas sēdē Jūlija Stepaņenko (S) teica, ka nu jau amats būs rokā, un mēs ļoti ceram, ka tā arī būs. Ceram, ka sabiedrības grupas celsies kājās un tiešām ies aktīvi aizstāvēt savas intereses. Ja tas notiks, tad Latvijā tikai uzlabosies pilsoniskā sabiedrība,» teica biedrības vadītājs.

«Mēs ceram, ka šis piemērs atkārtosies arī ārpus dzīvnieku aizsardzības jomas. Sabiedrībai ir daudz jautājumu jārisina, piemēram, bērnu un citu sociālo grupu aizsardzība,» norādīja biedrības vadītājs, piebilstot, ka šīm grupām ir nepieciešams savākties un teikt deputātiem, ka vēlas sabiedrības interesēm atbilstošus likumus.

Savukārt uz jautājumu par «Dzīvnieku brīvības» turpmākajiem plāniem Andresons atbildēja, ka, pēc viņa domām, arī kažokzvēru audzētavu aizliegšana ir tikai laika jautājums. Lai gan tādas iniciatīvas noraidīšanai gan ir ekonomiskais pamats, tomēr Andersons cer, ka biedrība to panāks.

Kā ziņots Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā tomēr aizliedza cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus, lai gan atbildīgā komisija iepriekš bija atbalstījusi citādu formulējumu.

37 Foto
Protests pie Saeimas pret dzīvnieku izmantošanu cirkā

Skatot Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus galīgajā lasījumā, parlamenta vairākums nolēma neatbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas paredzēja cirka izrādēs izmantot vien speciāli izveidotā sarakstā minētus dzīvniekus.

Ar iniciatīvu aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs 2015.gadā pēc sarunām ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām klajā nāca Pārtikas un veterinārais dienests. Drīz pēc tam jaunizveidotās Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, uzdodot sagatavot priekšlikumus attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu dzīvnieku. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm.

«Dzīvnieku brīvība» Saeimā iesniedza vairāk nekā 26 000 cilvēku parakstus petīcijā «Par cilvēcīgu cirku», aicinot izbeigt dzīvnieku izmantošanu cirkā.