Saeima ceturdien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas nepieciešams, lai risinātu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas problēmas.

Grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā rosinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), bet izskatīšanai parlamentā virzīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Likumprojekta autori uzsver, ka ar šiem grozījumiem tiks pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, attīstīta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma, kas ļaus pilnvērtīgi izsekot atkritumu plūsmai un atbilstoši kontrolēt sadzīves atkritumu pārvadājumus uz Latviju, kā arī Latvijas teritorijā uz pārstrādes un reģenerācijas objektiem, izslēdzot nelikumīgus pārvadājumus.

Pašlaik Eiropas Savienības regula nenosaka prasības «zaļā saraksta» kontrolei. Rezultātā Latvijā tiek ievesti sadzīves atkritumi reģenerācijai, kuru tālākai plūsmai ne vienmēr ir iespējams izsekot, skaidro likumprojekta autori.

Lai novērstu šo situāciju, likumprojekts paredz noteikt pienākumu - paziņot trīs dienas pirms plānotā pārvadājuma atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā. Līdz ar to Valsts vides dienests savlaicīgi būs informēts par šādu pārvadājumu un varēs pieņemt lēmumu par nepieciešamo kontroli un uzraudzību. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka sistēmā informācija būs jāsniedz arī pārstrādātajiem trīs dienu laikā pēc sūtījuma saņemšanas.

Papildus paredzēts noteikt arī finanšu garantiju nepieciešamību, lai veiktu šādus pārvadājumus. Likuma grozījumi nosaka, ka, veicot sadzīves atkritumu pārvadājumus uz Latvijas pārstrādes un reģenerācijas objektiem, kā arī saņemot atļaujas atkritumu pārvadāšanai, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas darbībām, būs nepieciešams iesniegt Valsts vides dienestā bankas izsniegtu garantiju vai galvojuma vēstuli vai atkritumu apsaimniekotāja apdrošināšanas polisi.

Pašlaik atkritumu gala saņēmējs Latvijā var būt gan atkritumu tirgotājs, gan atkritumu apsaimniekošanas starpnieks. Šīs personas ne vienmēr veic tālāk atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas darbības, tāpēc tiek ilgstoši uzkrāti atkritumi neatbilstošās vietās un apjomā, skaidro VARAM. Lai risinātu šo situāciju, likumprojekts paredz, ka atkritumu tirgotājs vai starpnieks varēs veikt attiecīgās darbības Latvijā tikai tad, ja viņam būs noslēgts līgums ar atkritumu pārstrādes/reģenerācijas iekārtas operatoru. Atkritumu tirgotājam vai starpniekam būs arī pienākums ziņot par darījuma veikšanu trīs dienu laikā atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā.

Nosakot šīs prasības un veicot atbilstošus kontroles pasākumus, tiks būtiski ierobežoti komersanti, kas pašlaik darbojas atkritumu apsaimniekošanas «pelēkajā zonā», kas kopumā uzlabos atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nodrošinās vides kvalitāti, uzskata likumprojekta autori.