1952. gada 12. septembrī vairāki aculiecinieki ziņoja par dīvainiem lidojošiem objektiem vairāk nekā simts dažādās ASV vietās. Nākamajā dienā avīzēs parādījās šo aculiecinieku stāsti, kas vēstīja par lidojošām uguns bumbām un zemu lidojošiem šķīvīšiem.

Kā raksta izdevums «All That Is Interesting», 11 gadus vecais Fredijs Mejs tajā septembra vakarā spēlējās nelielas ASV pilsētiņas Fletvudas skolas pagalmā, kad viens no rotaļu biedriem pēkšņi iekliedzās un lika pārējiem paskatīties debesīs. Tur lidoja ovāla uguns bumba, kas aiz sevis atstāja garu, ugunīgu asti. Mistiskais objekts nozuda netālu no tuvējā kalna virsotnes.

Citi Fletvudas iedzīvotāji stāstīja, ka redzējuši plakanu, kosmosa kuģim līdzīgu objektu oranžā un sarkanā krāsā lidojam virs tās pašas vietas, kur spēlējās bērni.

Mejs ar draugiem pēc redzētā ātri devās mājās, lai pastāstītu atgadījumu vecākiem. Vēlāk bērni kopā ar Fredija māti, kaimiņu Eiženu Lemonu un tā suni devās izpētīt apkārtni.

FOTO: Wikimedia Commons

Kad viņi tuvojās vietai, kur varēja būt nolaidies dīvainais lidojošais objekts, viņi gaisā sajuta sēra smaku, kas visiem izraisīja nelabu dūšu. Ap viņiem pēkšņi pacēlās savāda migla un ieskanējās vienmērīga metāliska čīkstoņa. Lemona sunim uz muguras saslējās spalvas, tas sastinga, bet pēc mirkļa aizdrāzās miglā.

Lemons kopā ar pārējiem metās sunim pakaļ un atrada to rejam netālu no koka sētas. Lai arī viņi vēlējās doties tālāk, suns atteicās spert kaut vēl vienu soli uz priekšu. Dodoties tālāk, smaka un troksnis kļuva arvien spēcīgāki.

Pēkšņi Lemons tumsā pamanīja divas sarkanas acis, kas vērās viņā. Domājot, ka tas ir oposums, vīrs pavērsa kabatas lukturīti acu virzienā, un viņam atklājās baiss skats.

Būtne, kas vēlāk tika nodēvēta par Fletvudas briesmoni, tika aprakstīta kā aptuveni trīs metrus gara, ar asinssarkanu seju un zaļu ķermeni, kas šķita spīdam. Liecinieki arī stāsta, ka briesmoņa acis izstaroja spēcīgus gaismas starus, kas izgaismoja visu apkārtni. Drīz vien šis briesmonis iebēga mežā, taču pirms tam apklādams Meja māti ar eļļainu vielu.

FOTO: Wikimedia Commons

Pārbijušies viņi devās atpakaļ uz pilsētu, kur nekavējoties vērsās pie vietējā šerifa un žurnālistiem. Kad šerifs devās aplūkot teritoriju, gan smaka, migla un skaņa, gan briesmonis bija pazudis.

Citi aculiecinieki, kas dzīvoja netālu no Fletvudas, ziņoja, ka gaisā redzējuši citplanētiešu kosmosa kuģi, kā arī pastāvēja vēl vairāki cilvēki, kas arī bija nonākuši kontaktā ar savādo būtni. Viņi atklāja, ka nākamās dažas dienas viņus mocījusi nelaba dūša, ko varētu būt izraisījusi miglas ieelpošana.

Svarīgākais jautājums būtu - vai pastāv kāds loģisks izskaidrojums 1952. gada septembra nakts notikumiem Fletvudā? Skeptiķi ātri vien skaidro, ka debesīs tajā naktī bija redzams nekas cits kā krītošs meteorīts. Savukārt savādā būtne tiek skaidrota ar kolektīvajām halucinācijām, parastu pūci vai arī veikli izstrādātu triku, lai piesaistītu pasaules uzmanību.