Kādā vasaras dienā, iespējams, 1837. gadā, Austrijas ciemā neprecējusies, 42 gadus veca zemnieku sieviete pasaulē laida zēnu. Ņemot vērā tā laika tikumus, neprecētas sievietes kļūšana par māti bija skandāls. Tomēr zēna māte Marija Anna Šiklgrūbere (Maria Anna Schicklgruber) nebija vienīgā, kura šajā ziņā pārkāpa sabiedrības normas, tāpēc šis stāsts būtu ātri aizmirsts, ja vien šim zēnam vēlāk arī nepiedzimtu dēls – cilvēks, kurš kļuvis par 20. gadsimta, iespējams, ienīstāko vīru, – Ādolfs Hitlers. Tomēr šoreiz stāsts nav par Ādolfu, bet gan Aloizu – nacistu līdera tēvu.

Neviens nezināja, kas ir Aloiza tēvs. Baumoja, ka viņš bijis kāds bagāts ebrejs, pie kura strādājusi Šiklgrūbere. Rezultātā mazais Aloizs tika reģistrēts kā «nelikumīgs» bērns. Tikai piecu gadu vecumā, kad Šiklgrūbere apprecējās ar dzirnavnieku, Aloizs ieguva uzvārdu – Hīdlers (Hiedler).

No Aloiza Hīdlera par Aloizu Hitleru

Pēc mātes nāves 1847. gadā Aloiza patēvs atstāja viņu sava brāļa Johana Nepomunka Hīdlera (Johann Nepomunk Hiedler) aizgādībā, daži vēsturnieki viņu uzskata par Aloiza īsto tēvu. Aloizs bieži viesojās Vīnē un, pateicoties sava tēvoča sakariem, drīz vien kļuva par muitas aģentu. Tā kā Johanam pašam bērnu nebija, viņš pārliecināja atbildīgos varas pārstāvjus, ka viņa brālis par savu mantinieku izvēlējies Aloizu. Kļūdas dēļ Aloizs dokumentos no Hīdlera kļuva par Hitleru.

«Jaunizceptais» Aloizs Hitlers sabiedrībā kļuva pazīstams ar savu kāri pēc sievietēm. Drīz vien viņam parādījās «nelikumīga» meita un 14 gadus vecāka, turīga sieva, kas bija ļoti slimīga, tāpēc Aloizs ar prieku nolīga divas jauniņas kalpones – Francisku Macelsbergeri (Franziska Matzelsberger) un paša māsīcu, 16 gadus veco Klāru Polcu (Klara Polzl).

FOTO: Wikimedia Commons

Aloizs ātri vien iesaistījās attiecībās ar abām kalponēm, liekot sirgstošajai sievai 1880. gadā pieņemt šķiršanās lēmumu. Macelsbergera drīz vien kļuva par Hitleres kundzi, tomēr drīz vien sasirga ar tuberkulozi un nomira. Aloizs, daudz nedomādams, apprecēja otru kalponi – savu māsīcu Klāru.

Pārim bija trīs bērni, kuri īsi pēc dzimšanas nomira. Tikai 1889. gadā pasaulē nāca veselīgs dēls, kurš tika nodēvēts par Adolfusu Hitleru (Adolfus Hitler).

Aloizs kā tēvs

Aloizs Hitlers bija ārkārtīgi stingrs tēvs, kurš necieta nekādu nepaklausību un nepakļaušanos viņa varai. Viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem mēdza savus bērnus sist, ja tie izrādīja kādu pretestību viņa tirānijai. Darbabiedri Aloizu raksturoja kā stingru, pedantisku un prasīgu cilvēku, kurš bija apsēsts ar savu uniformu un mīlēja tajā fotografēties. Ādolfa pusbrālis Aloizs juniors tēvu raksturoja kā bieži bezsirdīgu cilvēku, kuram nebija draugu.

Pretēji Klārai, kura savu dēlu dievināja, Aloizs Ādolfu mēdza paskubināt arī ar dūrēm. Hitlers vēlāk atcerējās, kā nolēmis vairs neraudāt, kad tēvs viņu sitīs. Rezultātā tēvs esot viņu pārtraucis sist, jo nespējis izvilināt no Ādolfa brēcienus.

Aloizs Hitlers nomira pēkšņi no asinsizplūduma plaušās 1903. gadā. Lai arī Hitlers vēlāk apgalvoja, ka savu tēvu nekad nav mīlējis, tomēr līdzības tēvā un dēlā ir acīmredzamas.