Zinātnieki izanalizējuši 3800 gadu senas «Yersinia pestis» baktērijas genomu un noskaidrojuši, ka šaušalīgās slimības izcelšanās norisinājusies jau bronzas laikmetā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Communications», eksperti apgalvo, ka šis pētījums ļauj labāk saprast, kā radusies un attīstījusies viena no pasaulē nāvējošākajām epidēmijām.

Baktērijas «Yersinia pestis» pēdas tika atrastas 3800 gadu senos skeletos, kas bija apglabāti mūsdienu Krievijas teritorijā. Noskaidrots, ka atrastās baktērijas pēdas patiesi ir pamatā baktērijai, kas izraisīja buboņu mēri un citas nāvējošas epidēmijas, kuras plosījās 19. gadsimta Ķīnā.

FOTO: V. Kondrashin/V. Tsybin

Pētījumā arī minēts, ka mēris joprojām ietekmē cilvēkus visā pasaulē.

Lai arī ir zināms, ka «Yersinia pestis» parasti pārnēsā blusas, tomēr buboņu mēra attīstības sākums un kā tas izplatījās, vēl nav īsti skaidrs.

«Baktērijas pēdām, ko mēs atklājām senajos kaulos, ir visi ģenētiskie komponenti, kas vajadzīgi, lai rastos buboņu mēris. Tas nozīmē, ka mēris ar visu tā potenciālu uz Zemes bija daudz senāk, nekā uzskatīts iepriekš,» atzina pētniece Kirstena Bosa (Kirsten Bos).