Zināms, ka daudzi no Romas pāvestiem, kas gadsimtu laikā ieņēmuši svarīgo amatu, ir bijuši visai ekstravaganti, ar īpašu harismu apveltīti cilvēki, tāpēc izdevums «History Lists» ir sagatavojis piecas dīvainākās pāvestu izdarības vēsturē.

Stefans VI: izraka sava priekšteča atliekas un notiesāja tās

FOTO: Wikimedia Commons

897. gada janvārī pāvests Stefans VI izraka sava priekšgājēja Formoza mirstīgās atliekas, kas kapā bija gulējušas deviņus mēnešus, ietērpa tās pāvesta tērpā, nosēdināja tronī un notiesāja viņu. Par sodu Stefans lika Formozam nogriezt labās rokas trīs pirkstus, kas vajadzīgi, lai pāvests varētu dot svētību. Pēc tam līķim tika novilktas pāvesta drānas, tā vietā uzģērbjot tam ubaga skrandas. Pēdīgi Formoza ķermenis tika vilkts pa Romas ielām un iesviests Tibrā.

Celestīns V: esot redzējis vīziju, ka Dievs būšot dusmīgs, ja pāvestu neievēlēs ātri

FOTO: Wikimedia Commons

1292. gadā topošais pāvests pieredzēja vīziju, pēc kuras uzrakstīja vēstuli kardināliem, brīdinot, ka pāvests jāievēl pēc iespējas ātrāk, citādi Dievs būs nikns. Kardināli ņēma to vērā un pāvesta amatā veikli ievēlēja Celestīnu V. Tiesa, pats Celestīns nemaz nevēlējās kļūt par pāvestu un pat centās aizbēgt, tomēr tas viņam, kā redzams, neizdevās. Piecus mēnešus vēlāk viņš izdeva rīkojumu, ka pāvestam ir tiesības atteikties no amata, un 1294. gadā no tā arī atteicās. Iemesls bija vienkāršs – vēlme pēc pieticības un askētiska dzīvesveida. Celestīns V pat neizmantoja pāvestu apartamentus, bet gulēja koridorā. Diemžēl Celestīns V uzreiz tika arestēts un ieslodzīts cietumā, kur deviņus mēnešus vēlāk tika nogalināts.

Sergijs III: nogalināja divus savus priekšgājējus un uzaudzināja nākotnes pāvestu Jāni XI

FOTO: Wikimedia Commons

904. gadā pāvesta amatu apvija pamatīgas intrigas, feodāla vardarbība un nekārtības. Sergijs III varu savās rokās sagrāba ar Tuskulas grāfa Teofilakta palīdzību, kurš pāvesta amatu ieņēma vēlāk. Kad Sergijs kļuva par pāvestu, viņš lika nožņaugt savu priekšgājēju antipāvestu Kristoferu, kā arī, iespējams, bija vainojams vēl viena sava priekšgājēja Leona nāvē. Pēc afēras ar Teofilakta meitu pasaulē nāca nākotnes pāvests Jānis XI.

Silvestrs II: studēja maģiju un bija uz vienu roku ar velnu

FOTO: Wikimedia Commons

Cilvēki baumoja, ka pirmais franču pāvests Silvestrs II ir studējis maģiju un astroloģiju, ir saistīts ar islāmu, kā arī ir uz vienu roku ar velnu. Tika uzskatīts, ka viņš ir izgatavojis bronzas galvu, kas atbild uz viņa jautājumiem ar «jā» vai «nē». Viņš esot noslēdzis līgumu gan ar velnu, gan sieviešu dzimuma dēmonu Meridiānu, kura viņam palīdzējusi kļūt par pāvestu. Tiesa, šīs baumas varēja būt saistītas ar pāvesta centieniem apkarot korupciju baznīcā un interesi par zinātni.

Leons XIII: svētīja kinokameru, kad tika filmēts

FOTO: Wikimedia Commons

Leons XIII Vatikānā valdīja no 1878. līdz 1903. gadam un bija pirmais pāvests, kurš iemūžināts filmā. Pāvests tajā redzams apsēžamies, sakārtojam matus un iesvētām kinokameru. Viņš arī bija pirmais pāvests, kura balss tika ierakstīta, kā arī vecākais pāvests vēsturē – troni viņš atstāja 93 gadu vecumā.