Padomju Savienība bija vienīgā valsts, kas desmit gadus pirms Otrā pasaules kara cītīgi trenēja snaiperu vienības. Kaut gan citas valstis snaiperu apmācības arī nebija pametušas novārtā, tomēr tās nenorisinājās tik augstā līmenī. Kā raksta «History Lists», 95 no 100 labākajiem Otrā pasaules kara snaiperiem bija krievi. Lūk, apkopoti pieci slavenākie un apbalvotākie snaiperi.

Vasilijs Zaicevs (1915-1991)

FOTO: Wikimedia Commons

Kad Zaicevs ieradās Staļingradā, lai piedalītos slavenajā kaujā, kareivja vidējais mūža ilgums aplenktajā pilsētā bija 24 stundas. Bruņojies ar standarta snaipera šauteni, pirmajās 10 dienās viņš nogalināja vismaz 30 ienaidnieku karavīrus. Vēlāk Zaicevs tika norīkots par pastāvīgu snaiperi un dienesta laikā nogalināja vismaz 225 ienaidniekus, kļūstot par Staļingradas slavenāko snaiperi.

Roza Šaņina (1924-1945)

FOTO: Wikimedia Commons

Kad Šaņina uzzināja, ka Ļeņingradas aplenkuma laikā kritis brālis, viņa brīvprātīgi pieteicās snaiperu skolā. Līdz 1944. gadam viņa jau bija pierādījusi sevi kā neparasti talantīgu un precīzu šāvēju. Drīz viņu iecēla par snaiperu vienības komandieri. Savas karjeras laikā Šaņina nogalināja vismaz 54 ienaidniekus. Viņa tika nogalināta kaujas laukā, 20 gadu vecumā.

Mateuss Hetzenauers (1924-2004)

FOTO: Wikimedia Commons

Vācu vērmahta sekmīgākais snaiperis Hetzenauers 1944. gadā cīnījās Austrumu frontē. Austriešu snaiperis uzstādīja Otrā pasaules kara rekordu, nogalinot cilvēku no 1100 metru liela attāluma. Viņš arī bija viens no ražīgākajiem snaiperiem visā vērmahtā, proti, viņa kontā bija vismaz 345 nāves. Kad viņam jautāja, kāda veida kauja snaiperim ir visražīgākā, viņš atbildēja, ka snaipera mērķis nav uzkrāt nāvīgus trāpījumus, bet gan nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu ienaidniekiem, nogalinot augsta ranga komandierus.

Simo Heihe (1905-2002)

FOTO: Wikimedia Commons

Ziemas kara laikā no 1939. līdz 1940. gadam, kad Sarkanā armija ielauzās Somijā, Heihe, kas vēlāk tika nodēvēts par «Balto nāvi», nogalināja 500 līdz 700 cilvēku. Kara beigās sprāgstoša lode ievainoja viņu sejā, tāpēc tika nogādāts hospitālī, kur komā nogulēja nedēļu. Viņš pamodās 1940. gada 13. martā – dienā, kad tika pasludināts miers.

Ludmila Pavličenko (1916-1974)

FOTO: Wikimedia Commons

Kad Vācija sāka invāziju Padomju Savienībā, Ukrainā dzimusī Pavličenko brīvprātīgi iestājās Sarkanajā armijā un drīz vien kļuva par panākumiem bagātāko snaiperi Otrā pasaules kara laikā. Tiek lēsts, ka Pavličenko nogalināja vismaz 309 cilvēkus, pirms pati tika ievainota. Lai arī viņa atkopās, tomēr kaujas laukā vairs neatgriezās.