Atšķirībā no, piemēram, šokolādes cepumiem vai tomātu zupas, maizi nav izgudrojis viens cilvēks. Pārtikā tik nozīmīgais produkts līdz mūsdienu formai ir piedzīvojis garu evolūcijas ceļu.

Kā vēsta izdevums «Live Science», lai arī modernā sagrieztas maizes versija ir salīdzinoši jauns izgudrojums (tā tika izgudrota 1930. gadā), pats maizes koncepts ir radies pirms vairāk nekā 22 tūkstošiem gadu.

2004. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi mūsdienu Izraēlas teritorijā atklāja 22 tūkstošus gadu senu dzirnakmeni, kurā bija graudu un sēklu atliekas. Tiesa, visticamāk, antīkā maize, kas tika gatavota ar šo dzirnakmeņu palīdzību, rezultātā nelīdzinājās maizei, ko pazīstam mūsdienās. Iespējams, tie bija plakani dažādu sēklu un graudu plāceņi, kas uzsildīti uz atklātas uguns.

Mieži pirmo reizi tika kultivēti mezolītā pirms 12500 gadiem. Lai izveidotu maizi, tos samala starp diviem akmeņiem, iegūstot kaut ko līdzīgu miltiem, no kuriem vēlāk uz oglēm cepa maizi.

Turpmākajos dažos tūkstošos gadu graudu agrikultūra un kultivācija izpletās Vidējos Austrumos, sasniedzot Āzijas dienvidrietumus, Mezopotāmiju un Indas ieleju.

«Maize bija viens no nozīmīgākajiem elementiem, kas veicināja pilsētu un citu lielu politisku savienību attīstību. Maizes produkcijas pārpalikumu uzkrāšanās ļāva ciemiem izplesties un kļūt par pilsētām,» intervijā ar «Live Science» žurnālistiem stāstīja pārtikas vēsturnieks Viljams Rubels (William Rubel).

Raudzēta maize pirmo reizi tika izgatavota ap 1000. gadu pirms mūsu ēras Ēģiptē, tomēr, lai arī pētnieki vēl diskutē, tiek uzskatīts, ka arī Mezopotāmijā jau pazina raugu.

Kopsolī ar maizes evolūciju norisinājās arī alus rašanās un attīstība. Tas sākumā bija kā blakusprodukts rauga maizes izgatavošanas procesā. Gan alum, gan maizei ir viens sastāvs – ūdens, raugs un graudi, tikai atšķirīgās proporcijās.