Pasaules kultūras, mākslas un filozofijas pirmsākumos radās neskaitāmas idejas par cilvēka jēgu un nozīmi dzīvē, laimi, tikumu un veidiem, kā to visu panākt. Pasaulē parādījās vairāki domātāji, kuru idejas joprojām ir pamatā mūsdienu filozofijai; domātāji, kas šodien ir tikpat iedvesmojoši, kā bija savas dzīves laikā, pierādot, ka pastāv neapgāžami dažādu ideju fundamenti, kas savu aktualitāti nezaudēs nekad. Lūk, daži spilgtākie antīkie filozofi, par kuru idejām ir vērts spriest un diskutēt vēl šodien.

Sokrats

FOTO: AFP/Scanpix

Viens no Rietumu filozofijas pamatlicējiem Sokrats radīja un attīstīja teorijas, bez kurām mūsdienu filozofija nebūtu tāda, kāda tā ir. Šīs teorijas ir katras mūsdienu diskusijas par ētiku, tikumu, dialoga mākslu, racionālu domāšanu un epistemoloģiju jeb zināšanu teoriju pamatā. Labākais Sokrata doktrīnas piemērs ir tā saucamā «majeutika» jeb «dzemdināšanas» māksla, kas ļauj sarunu dalībniekam pašam nonākt līdz secinājumiem un tos pārbaudīt.

Sokrats izaicināja un apstrīdēja 5. gs. p.m.ē. Atēnās pastāvošo sabiedrisko uzskatu sistēmu, kas rezultātā noveda viņu līdz tiesai un nāvei. Viņu notiesāja par jauniešu prātu samaitāšanu un novēršanos no dieviem un lika izdarīt pašnāvību, iedzerot velnarutka indi.

Platons

FOTO: Wikimedia Commons

Platons, Sokrata māceklis, tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem domātājiem un vienu no Rietumu filozofijas un zinātnes pamatlicējiem. Platons ir viens no visvairāk pētītajiem antīkajiem filozofiem, jo viņa darbi ir ļoti labi saglabājušies. Platona idejas aptver teju visus sabiedrības aspektus, to skaitā arī politiku. Platons jau pirms divarpus tūkstošiem gadu sprieda par prāta un dvēseles attieksmēm; par to, kā tēvam jāaudzina savs dēls, lai tas būtu tikumīgs, kas vispār ir tikums, kā arī par to, kādas ir saistības starp noziegumu un sodu, baudu un sāpēm, mīlestību un gudrību, laimi un nelaimi.

Platons arī pats bija lielisks skolotājs, un viņa dibinātā «Platona akadēmija» kļuva par modeli mūsdienu universitātei.

Konfūcijs

FOTO: Wikimedia Commons

Slavenais ķīniešu domātājs Konfūcijs bija ievērojams filozofs un skolotājs Džou dinastijas valdīšanas laikā 6. gadsimtā p.m.ē. Konfūcija mācība labi sakrīt ar ķīniešu ģimenes tradīcijām, ka ir jāciena vecāki un ģimenes vajadzības jāceļ augstāk par indivīda vajadzībām. Konfūcijs uzsvēra morāles un iecietības nozīmi sabiedrībā.

Ķīniešu sabiedrībā un kultūrā Konfūcija uzskatu sistēma jeb konfūcisms vēlāk kļuva arvien nozīmīgāka. Šī mācība ir balstīta uz «zelta likumu» - nedari otram to, ko negribi, lai dara tev, - kā arī paredz harmonijas sasniegšanu starp sevi un savu uzskatu sistēmu un sabiedrības domu.

Aristotelis

FOTO: Wikimedia Commons

Maķedonijas Aleksandra skolotājs un Platona skolnieks Aristotelis tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem domātājiem rietumu domāšanā un Eiropas zinātņu tēvu. Aristoteļa idejas pārsvarā ir saistītas ar loģiku, politiku un retoriku un ir pamatā pasaules vadošajām un spēcīgākajām sabiedrībām un civilizācijām.

Aristoteļa idejas ir bioloģijas un fizikas principu pamatā. Arī mūzikas, dzejas un teātra teorijas mūsdienās ir balstītas tieši uz Aristoteļa principiem.

Sidharta Gautama (Buda)

FOTO: Wikimedia Commons

Budisma pamatlicējs Sidharta Gautama, kas pazīstams arī kā Buda, dzīvoja ap 6. gadsimtu p.m.ē. un bija antīkais indiešu filozofs, kura mācība klejoja no mutes mutē 400 gadus, pirms tika pierakstīta.

Apskaidrotais skolotājs uzsvēra «zelta vidusceļa» nozīmi dzīvē, proti, svarīgi ir vienmēr atrast vidusceļu starp jutekliskajām vēlmēm un pārspīlētu sevis mocīšanu, liedzot jebkādas dzīves baudas. Buda uzskatīja, ka ciešanas ir nozīmīga cilvēka eksistences sastāvdaļa un dzīves jēga ir nirvāna jeb punkts, kad vairs nepastāv ciešanas.