Žurku ķērāji 20. gadsimta pirmās puses Eiropā tika nolīgti, lai kontrolētu žurku populāciju, kas bija atbildīga par dažādu slimību izplatību, kā arī mēdza bojāt pārtikas produktus. Par laimi, mūsdienās šāda profesija vairs neeksistē.

Anekdotiski nostāsti vēsta, ka daži šīs profesijas pārstāvji žurkas nevis ķēra, bet audzēja, lai varētu pēc tās fiktīvi noķert, nodot savam darba devējam un saņemt relatīvi lielāku atalgojumu. Tiesa, tas nebija vienīgais veids, kā gūt peļņu no žurku audzēšanas, proti, tajā laikā lielā cieņā bija arī žurku cīņas, kā arī šos astainos dzīvniekus mēdza pieradināt un turēt mājās – būrītī.

FOTO: Wikimedia Commons

Varam iedomāties, ka žurku ķērāja profesija bija visai sarežģīta, turklāt bīstama, jo arī pats žurku ķērājs varēja viegli tikt sakosts un inficēts ar kādu slimību. Neskatoties uz risku, žurku ķērāji parasti žurkas grāba aiz astēm vai ar speciāliem krātiņiem, bet pēc tam, kā redzams fotogrāfijās, krāva kaudzēs kā kartupeļus.

FOTO: Wikimedia Commons