«Geju bumbas» koncepts patiesi izklausās kā izvilkts no nekvalitatīvas zinātniskās fantastikas un erotikas literatūras. Padomā – spridzeklis, kas uz ienaidnieku karavīru pulkiem izkaisīs ķimikālijas, kuras burtiski liks tiem aizmirst ieročus un iemīlēties citam citā. Lai arī tas izklausās pagalam dīvaini un neticami, tomēr 1994. gadā ASV tiešām plānoja radīt šādu bioloģisko ieroci.

1994. gadā ASV Aizsardzības departaments sparīgi nodarbojās ar potenciālu ķīmisko ieroču izgudrošanu, kas iedragātu ienaidnieku morāli, neitralizētu tos, bet nenogalinātu. Tāpēc Ohaio štata pētnieki sāka darbu pie visai kontroversāla ieroča.

Pētnieki jautāja paši sev: kas, nekaitējot kareivju dzīvībām, varētu novērst to uzmanību, lai pretiniekiem pietiktu laika tos aplenkt? Atbilde bija skaidra – seksuāla iekāre.

Balstoties uz šo atzinumu, ASV gaisa flote savā ģenialitātē (vai ārprātā?) izstrādāja ideālo plānu, proti, sastādīja 7,5 miljonus vērta ieroča - «geju bumbas» - izstrādes piedāvājumu.

«Geju bumbai» bija jābūt gāzu mākonim, kas tiktu izsmidzināts pāri ienaidnieku nometnēm. Gāze sastāvētu no ķimikālijām (feromoniem), kas liktu ienaidnieku kareivjiem kļūt homoseksuāliem un citam citā iemīlēties, tā radot apjukumu un nekārtības savā starpā.

Lieki teikt, ka izdevās veikt tikai dažus pētījumus, kas šo teoriju atbalstīja, tomēr tas neapturēja ASV zinātniekus «geju bumbu» teorētiski izstrādāt aizvien iespaidīgāku.

Par laimi, šis ierocis nekad netika praktiski izveidots un lietots praksē, tomēr 2002. gadā tas tika prezentēts Nacionālajā zinātņu akadēmijā un izraisīja pamatīgu diskusiju un virkni līdzīgu alternatīvo ieroču izgudrošanu.