Pasaulē garākais cilvēks Roberts Vodlovs piedzima 1918. gada 22. februārī, un līdz nāves brīdim viņa augums sasniedza 2,72 metrus. Lai arī Vodlova mūžs aprāvās jau 22 gadu vecumā, cilvēki viņu atcerējās kā maigu un labsirdīgu vīru, kura dzīve bija tikpat varena, cik viņš pats.

Ārsti Vodlovam bija diagnosticējuši stāvokli, kad organismā izdalās nenormāls augšanas hormonu daudzums, tāpēc jau astoņu gadu vecumā viņš bija pāraudzis tēvu un turpināja augt līdz pat savai nāvei 22 gadu vecumā, kad viņa augums sasniedza 2,72 metrus.

Neskatoties uz bērna gigantismu, viņa vecāki centās Vodlovam nodrošināt normālus dzīves apstākļus. Lai viņš varētu mācīties skolā, viņam tika izgatavots īpašs galds, ļaujot Vodlovam būt kopā ar vienaudžiem.

FOTO: Wikimedia Commons

Lielā auguma dēļ Vodlovam bija pavājināta jutība kājās, tāpēc viņam bija grūti pamanīt tulznas vai dažādus noberzumus, kas arī pielika punktu viņa dzīvei. Tomēr Vodlovs nekad neizmantoja ratiņkrēslu, kaut arī tas viņam būtu bijis pamatīgs atbalsts. Tā vietā viņš izvēlējās staigāt pats ar spieķa un dažādu metāla kāju stiprinājumu palīdzību.

1936. gadā Vodlovu ievēroja ceļojošā cirka «Ringling Brothers» pārstāvji, kas uzreiz saprata – Vodlovs būs vienreizējs papildinājums viņu repertuāram. Viņi nekļūdījās – Vodlovs spēja sapulcināt neiedomājamus cilvēku pūļus, pats kļūstot par plaša mēroga slavenību.

1938. gadā starptautiska kurpju ražotne piedāvāja Vodlovam kļūt par kompānijas seju. Vodlova uzdevums bija reklamēt un pārdot kurpes.

FOTO: Wikimedia Commons

Vodlova dzīve bija mierīga, un viņa draugi un ģimenes locekļi gigantisko vīru atcerējās kā pieklājīgu, izglītotu un ar labām manierēm apveltītu cilvēku. Tieši tādēļ ļaudis viņu bija nodēvējuši par «maigo milzi». Vodlovs bieži tika redzēts spēlējam ģitāru un nodarbojamies ar fotografēšanu.

Lai arī Vodlovs bija mīlēts un cienīts vīrs, tomēr dzīve viņam nebija viegla. Lielākās grūtības sagādāja iekārtas un praktiskās lietas, kas nebija paredzētas viņa milzīgajam augumam, platajām pēdām vai lāpstveidīgajām un neveiklajām rokām. Lai viņš spētu normāli staigāt, viņam bija jāvalkā īpašas metāla skavas, kas beigās kļuva par viņa nāves iemeslu.

FOTO: Wikimedia Commons

1940. gadā Vodlovs metāla skavu dēļ iedzīvojās noberzumā pie potītes. Viņš to pamanīja pārāk vēlu, kad noberzums bija kļuvis par pūžņojošu čūlu, kam sekoja infekcija. Lielā auguma dēļ Vodlova imūnsistēma bija salīdzinoši vāja, tāpēc, neskatoties uz ārstu centieniem, 11 dienas pēc inficēšanās Vodlovs miegā nomira.

Viņa zārks bija 3,28 metrus garš un svēra 450 kilogramus, un bija nepieciešami divpadsmit spēcīgi vīri, lai to iznestu no kapličas.