Pētnieki secinājuši, ka kādā aizbrukušā alā Izraēlā atrastā fosilija ir, iespējams, senākā zināmā cilvēka fosilija ārpus Āfrikas. Cilvēka žokļa kaula fosilizētais gabals ir vismaz 175 tūkstošus gadus sens, vēsta «The Washington Post».

Žokļa kauls tika atrasts Izraēlā, Karmela kalna alā jau pirms desmit gadiem, tomēr tikai tagad zinātniekiem ir izdevies to izpētīt un noteikt aptuveno tā vecumu. Izrādījās, ka tas ir aptuveni 194 tūkstošus gadus sens, kļūstot par senāko cilvēka fosiliju, kas atrasta ārpus Āfrikas.

Visticamāk, žokļa kauls piederēja kādam senajam klejotājam, kas tuvējā apkārtnē meklēja apdzīvojamas teritorijas. Kauls joprojām satur astoņus zobus, kas ir ļoti reta parādība, jo zobi parasti no žokļa izkrīt.

FOTO: AFP/Scanpix

Lai arī viens neliels žokļa kaula fragments nevar sniegt pārāk plašu informāciju par savu «saimnieku», tomēr zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, ka zobi ir līdzīgāki mūsdienu cilvēku, nevis neandertāliešu zobiem.

Līdz ar fosiliju pētnieki atrada arī akmens darbarīkus, kas tika lietoti, lai no citiem akmeņiem izgatavotu citus darbarīkus. Tas pierāda, ka žokļa īpašniekam bijusi abstraktā domāšana.

FOTO: AFP/Scanpix

Interesantākais ir tas, ka šis atklājums pilnībā maina iepriekšējos uzskatus par laiku, kad cilvēki atstāja Āfriku, proti, pirms tam tika uzskatīts, ka tas notika pirms 60 līdz 75 tūkstošiem gadu. Tagad zinātnieki uzskata, ka tas noticis krietni vien senāk.

Atklājums arī liecina, ka homo sapiens un, piemēram, neandertālieši savā starpā asimilējās.