Izrādās, ka vīns ne tikai sniedz pamatīgu baudījumu garšas kārpiņām un rosina apcerēt dzīvi no krietni pozitīvākas perspektīvas, bet arī padara gudrāku.

Kā savā grāmatā «Neuroenology: How the Brain Creates the Taste of Wine» raksta Jēlas universitātes neirologs Gordons Šepards (Gordon Shepherd), vīna dzeršana smadzenēs aktivizē lielāku daudzumu tā saucamās pelēkās vielas nekā mūzikas klausīšanās vai matemātikas uzdevumu risināšana.

Vīna dzeršana ir komplicēts process, kas sastāv no dažādiem elementiem, piemēram, vīna pasmaržošanas, izgaršošanas, izbaudīšanas utt.

Sarunā ar mediju «National Public Radio» Šepards paskaidroja, kāpēc viņa pētījums par vīna baudīšanu sniedzas tālāk par vienkāršu vīna garšas analīzi.

«Tu taču neielej vīnu mutē un neatstāj to tur. Tu sākumā to paskalini mutē, izgaršo un tad norij. Tas ir diezgan sarežģīts process, kura laikā lielu lomu spēlē smadzenes, kas rūpīgi analizē vīna garšu un sniegto baudījumu. Tas ir līdzīgi tam, kā acis uztver krāsas. Objektiem, kurus redzam, krāsas nav. Tā rodas tikai mūsu smadzenēs, kad gaisma atstarojas no attiecīgā objekta,» komentēja Šepards.

Neirologs atklāj, ka līdzīgi ir arī ar vīna baudīšanu, jo tā molekulām nav garšas. To rada smadzenes, aktīvi darbojoties vīna dzeršanas laikā.