Ķīnai vairs nav kontroles par tās kosmisko staciju; tā sāk zaudēt augstumu un drīzumā nogāzīsies.

Ķīnas kosmosa stacijas Tiangong 1 virzīšanās tuvāk Zemes atmosfērai notiek aizvien ātrāk un ātrāk, un vismaz daļa no tās Zemes virsmu varētu sasniegt tuvākajos mēnešos, sacījis Hārvarda universitātes astrofiziķis Džonatans Makdauels. Process ir samērā ātrs un viņš lēš, ka «varam gaidīt, ka tā nogāzīsies tuvākajos mēnešos - 2017.gada beigās vai 2018.gada sākumā». To Makdauels atklājis izdevumam The Guardian.

Tiangong 1 orbītā tika nogādāta 2011.gadā, Ķīnai sākot īstenot kosmosa apguves ambīcijas, lai pierādītu, ka tā ir viena no pasaules lielvarām. Kosmiskā stacija tika dēvēta par «debešķīgu vietu», un ar to tika īstenotais vairākas zinātniskas misijas, ieskaitot arī astronautu viesošanos stacijā, raksta Independent.co.uk.

FOTO: Sipa USA/ScanPix

Tomēr jau pagājušajā gadā Ķīnas kosmosa aģentūras CNSA zinātnieki pavēstīja, ka vairs nekontrolē kosmisko laboratoriju un, ka tā sākusi kritienu Zemes virzienā. Tādējādi tika pielikts punkts citu ekspertu spekulācijām par iespējamo stacijas likteni, kad tā ilgāku laiku bija lidojusi pa neparastu trajektoriju.

Vienlaikus spēkā ņēmušās bažas, ka kosmiskā lidaparāta atlūzas varētu radīt apdraudējumu cilvēkiem uz zemes.

Lielāka gan ir varbūtība, ka lielākā daļa Tiangong 1 sadegs atmosfērā. Ja nu tomēr kādas daļas izlauzīsies tai cauri, tad lielāka ir varbūtība, ka tās iekritīs okeānā. Tai pašā laikā nevar arī izslēgt iespēju, ka laboratorijas fragmenti nogāžas apdzīvotu vietu tuvumā. To svars pēc Makdauela teiktā var sasniegt 100 kilogramus.

Tiangong 1 krišanas trajektoriju paredzēt nevar, jo to neviens nekontrolē. Lielu lomu var nospēlēt arī laika apstākļi; atkarībā no tiem kapsula var nokrist vienā vai otrā kontinentā.

Kā piebilst Independent.co.uk, vēsturē ir fiksēti gadījumi, kad kosmosa lidaparātu atlūzas nogāžas cilvēku tuvumā, turklāt ir ziņas arī par cietušajiem.